LLKC: Kaitēkļu invāzija dārzos saistīta ar laika apstākļiem sējas un stādīšanas laikā

LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils paskaidroja, ka viens no labākajiem profilaktiskajiem pasākumiem kaitēkļu ierobežošanai ir agra sēja un stādīšana, taču aizvadītā gada plūdu sekas daudzviet liedza savlaicīgi uzsākt pavasara lauku darbus, tādēļ agrās dārzkopības kultūras šogad iesēja un iestādīja vēlāk nekā parasti. Tieši maijā, pateicoties netipiski siltajām dienām un naktīm, veidojās ļoti labvēlīga vide kaitēkļu attīstībai.

«Vieniem kaitēkļiem daudzviet seko pavisam citi, - vieni grauž, bet otri sūc. Jāatceras arī, ka kaitēkļu dzīves cikla straujā attīstība noved pie maksimālā iespējamā paaudžu skaita, kas maina arī to uzvedību. Feromonu slazdos jau novērots, ka ābolu tinējs lido un dēj oliņas nepārtraukti, kas nav normāla parādība,» sacīja Narvils.

Viņš piebilda, ka kaitēkļu vairošanos sarežģīti ierobežot arī ar insekticīdiem, jo ļoti grūti atrast brīžus, kad gaisa temperatūra nokrītas zem divdesmit grādiem, lai insekticīda ekspozīcijas laiks būtu pēc iespējas ilgāks. Karstā laika dēļ insekticīdi sadalās teju tikpat ātri kā Spānijā, taču atļautais smidzināšanas reižu skaits un intervāli ir kā Ziemeļeiropā.

Lai pasargātu savus dārzus no kaitēkļiem, lauku un dārzu monitorings jāveic katru otro dienu veģetācijas perioda brīžos, kad tiek maksimāli ietekmēta sagaidāmā raža - katru dienu. Tāpat regulāri jāseko ziņojumiem Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā. Lai paaugstinātu insekticīdu efektivitāti, smidzināšanas darbiem jāizvēlas nakts stundas, vēsākās dienas. Savukārt, lai varētu ievērot pielietotajam augu aizsardzības līdzeklim paredzēto nogaidīšanas laiku, jāņem vērā, ka daudzu kultūru attīstība notiek ar divu līdz trīs nedēļu paātrinājumu. lggadīgajās kultūrās ir vērts ķerties klāt pie kaitēkļu kratīšanas, nolasīšanas, nomazgāšanas ar augstspiediena mazgātājiem.

Pēc viņa teiktā, putniem karstajā laikā jānodrošina dzirdinātavas, lai tie atlidotu padzerties un pēc tam pārbaudītu dārzu barības meklējumos. Savukārt, lai uzlabotu kultūraugu aizsargspējas, iespēju robežās jārūpējas par mitruma nodrošinājumu. Vairs nedrīkst aizrauties ar slāpekļa lietošanu zaļās masas palielināšanai. Laukos, kur nav lietoti insekticīdi, liela nozīme ir piesaistīt derīgos plēsējkukaiņus ziedošo augu joslām, sējot dilles, ķimenes, fenheli un savvaļas burkānu.

Narvils piebilda, ka kaitēkļu izplatības ierobežošanai var turpināt izmantot pudeļu lamatas ar rūgstošiem šķidrumiem iekšā. Savukārt lidojošos īpatņus, piemēram, kāpostu un rāceņu balteņus, var izķert, izvietojot gaismas avotu slazdus uz lauka un dārzos. Mazākās platībās jāizmanto dzeltenās līmes vairogi.

LLKC vecākais dārzkopības eksperts gan uzsvēra, ka visām iepriekšminētajām darbībām jēga būs tikai tad, ja dārzkopji pēc minimālās programmas būs parūpējušies par kultūraugu savlaicīgu nodrošināšanu ar mitrumu un mēslojumu.