Jaunā aptaujā atklājies, ka 39% Igaunijas iedzīvotāju ir devušies ārpus valsts, lai lētāk iegādātos alkoholu, vai arī lūguši paziņām atvest grādīgos dzērienus no tuvākām vai tālākām zemēm. Apmēram 10% jeb katrs desmitais Igaunijas iedzīvotājs ir devies braucienā uz Latviju ar mērķi iegādāties alkoholu lētāk, ziņo raidorganizācija ERR.
Pēdējā laikā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana un alkohola sadārdzināšanās izraisījusi asas diskusijas Igaunijā. Februārī no Igaunijas pāri robežai uz Latviju devās autokolonna, kuras dalībnieki izrādīja neapmierinātību ar Igaunijas nodokļu politiku. Tikmēr Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka alkotūrisms Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija.
Kopumā 23% respondentu sacīja, ka apsvērtu došanos braucienā uz ārvalstīm, lai lētāk iegādātos alkoholu. Taču valsts dienvidos, tuvāk Latvijas robežai, šādu gatavību pauda 43% cilvēku.
Saskaņā ar aptaujas datiem, pēdējo 12 mēnešu laikā 39% Igaunijas iedzīvotāju iegādājušies alkoholu ārvalstis. Iekļauti gan tie, kas brauca paši, gan arī tie, kuri lūdza draugiem nopirkt grādīgos dzērienus viņu vietā.
Aktīvākie alkotūristi ir gados jauni vīrieši, secināja aptaujas veidotāji.
Pētījumu aģentūras «Turu-uuringute AS» aptaujā atklājies, ka arvien vairāk igauņu dodas alkoholu pirkt ārvalstīs, taču kopumā alkohola lietotāju skaits ir samazinājies.
2008.gadā 92% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem bija lietojuši alkoholu, taču šogad rādītājs nokrities līdz 84%, liecina aptaujas dati.
Uzņēmums skaidro, ka pēdējā desmitgadē samazinājies to cilvēku skaits, kas alkoholu patērē katru nedēļu - no 27% līdz 21%. Taču nav taisnība, ka regulāra iedzeršana ir nabadzīgo un neizglītoto iedzīvotāju slāņu laika kavēklis. «Vislielākā iknedēļas dzērāju daļa ir cilvēki, kuru mēneša ieņēmumi pēc nodokļu nomaksas ir virs 1000 eiro,» skaidro pētījumu aģentūras pārstāve Vaike Vainu.
