Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojusies atvērt diskusiju par iespēju ar jaunu likumprojektu noteikt ierobežojumus «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos, izriet no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes.
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvis, deputāts Jānis Dombrava norādīja, ka politiskais spēks šodien aicināja koalīcijas partnerus jau pašlaik Saeimā skatītā likumprojektā atbalstīt priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem».
Attiecīgos grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodevis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, norādot uz vairākām būtiskām nepilnībām.
Kučinskis vērsa uzmanību, ka Tautsaimniecības komisija vienojusies atvērt diskusiju šajā jautājumā citā likumā, lai izstrādātu regulējumu, kas neradītu jautājumus iepirkumu uzraugiem un lai sagatavotu kvalitatīvas izmaiņas, kas vēlāk nav jāprecizē. Zaļo un zemnieku savienības frakcija vēl lems par pašlaik Saeimā skatāmo likumprojektu, norādīja premjers, skaidrojot, ka pārējās koalīcijas partijas šajā jautājumā nedomā atšķirīgāk kā nacionālā apvienība.
Gan Kučinskis, gan «Vienotības» priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādīja, ka valsts nostāja šajā jautājumā ir redzama, atbalstot tā dēvēto «čaulas» kompāniju darbības ierobežošanu. Vēl par šo jautājumu spriedīs arī «Vienotības» frakcija, uzklausot atbildīgās komisijas deputātus. Ašeradens norādīja, ka Finanšu ministrija sniegusi argumentus, kāpēc pašlaik Saeimā skatītie grozījumi nav atbalstāmi.
Līdz ar to jautājums attiecībā uz pašreizējo likumprojektu ir vairāku «retorikas jautājums nevis pēc būtības», uzsvēra Ministru prezidents. Arī Ašeradens norādīja, ka jautājums par konkrēto likumprojektu vairāk varētu būt tehniskas dabas.
Kā ziņots, nacionālā apvienība Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem».
Saeimas Tautsaimniecības komisija galīgajā lasījumā atbalstot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, nolēma atteikties no šāda aizlieguma. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA uzsvēra, ka deputātu viedoklis komisijā nebija vienbalsīgs, līdz ar to arī Saeimas sēdē deputātiem var būt atšķirīgs viedoklis.
Politiķis uzsvēra, ka VL-TB/LNNK iesniegtie priekšlikumi atrisināja juridiskus jautājumus, uz kuriem bija norādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tomēr saglabā aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos. Uz šo pozīciju nacionālā apvienība uzstās arī Saeimas sēdē, akcentēja Naudiņš.
Viņš prognozēja, ka šis jautājums tiks atrisināts Saeimas balsojumā, jo arī iepriekš parlamenta sēdē tika atbalstīts priekšlikumus par «ofšoriem», kas komisijā tika noraidīts.
Iepriekš, 1.februrārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālā apvienība.
Toreiz grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam.
Vējonis atgrieza šo likumprojektu atkārtotai izskatīšanai parlamentā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norādīja uz pieļautajām būtiskajām nepilnībām galīgajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.
«Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs,» norādīja Valsts prezidents.
Vējonis arī vērsa uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalstīja strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicināja pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
«Ieguldot ES fondu līdzekļus 2014.-2020.gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildus ieņēmumus,» vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīja Valsts prezidents.
Nododot Publisko iepirkumu likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicināja Saeimu arī izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu. Vējonis rosināja noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos.
