«Nekā personīga» skatītāji ziņoja, ka Meļņa uzņēmums saņēmis kompensācijas par bojāgājušo kukurūzu un graudaugu sējumiem, taču vēlāk, oktobra beigās un novembrī, lauki apžuvuši un lopbarībai paredzētā kukurūza novākta. No kompensācijas viņš nav atteicies.
Septembrī Lauku atbalsta dienests konstatēja, ka šie lauki lietavās ir tā izmirkuši, ka ražu varētu arī neizdoties novākt. Tas ļāva zemniekam saņemt valsts kompensāciju. Tagad redzams, ka kukurūza tomēr ir nopļauta.
Sazvanīts no Rīgas, Pāvels Melnis bija vēlīgs un solīja parādīt applūdušos laukus ar nenovākto ražu. Taču, kad «Nekā personīga» ieradās Sprūževā, labvēlība pazuda un laika ekskursijām vairs nebija.
Melnis skaidro, ka lauki novākti, lai varētu sagatavoties pavasara sējai. Kukurūzas lakstus bez nopļaušanas nevar ieart zemē.
Savāktā masa neesot pārstrādāta lopbarībā, bet gan sasmalcināta un to izmantojot lopu kūtīs pakaišiem. Bet lopus barojot ar rezervēm, kas uzkrātas iepriekšējā gadā.
Ja Melnis stāsta taisnību, viņam vajadzētu būt iespaidīgiem krājumiem pakaišu, jo kukurūza ir ļoti ražīga kultūra. No viena hektāra var ievākt no 25 līdz pat 50 tonnām zaļās masas. Tomēr firmai piederošajā kūtī par kukurūzas pakaišiem neko nezināja.
Arī Latvijas Kauku konsultāciju un izglītības centra eksperts atzina, ka kukurūzu pakaišiem neizmanto, jo to ir grūti izžāvēt, tā pūst.
Kukurūzu Latvijā parasti sāk novākt septembra beigās, taču to var vākt līdz pat salam. Novācot kukurūzai jābūt apdzeltējušai, tā nedrīkst būt pārāk zaļa, jo tad visas barības vielas iztek sulā.