Sv, 14.08.2022.

Raidījums: Ietekmīgs zemnieks blēdījies ar plūdu kompensācijām

TVNET
Raidījums: Ietekmīgs zemnieks blēdījies ar plūdu kompensācijām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Lopkopības uzņēmuma «Sprūževa M» valdes priekšsēdētājs Pāvels Melnis
Lopkopības uzņēmuma «Sprūževa M» valdes priekšsēdētājs Pāvels Melnis Foto: Evija Trifanova / LETA

Lopkopības uzņēmums «Sprūževa M» par vasaras lietavās bojā gājušajiem kukurūzas un graudaugu sējumiem saņēma valsts kompensāciju 256 tūkstošu eiro apmērā, taču raidījums «Nekā personīga» ziņo, ka pēc naudas saņemšanas uzņēmumam piederošie lauki tomēr nožuvuši un kukurūza novākta.

Vasaras beigas Latvijas austrumos šogad bija īpaši lietainas. Upes un grāvji izgāja no krastiem, nokrišņi maitāja ceļus, laukos sapuva nenovāktā raža. Valdība 29.augustā izsludināja ārkārtas stāvokli 29 novados, galvenokārt Latgalē.

Ministri uzreiz arī izlēma, ka lauksaimniekiem piešķirs kompensācijas par bojā gājušajiem sējumiem un stādījumiem. Lauku atbalsta dienestam mēneša laikā bija jāapzina lauki, kur nekas nav glābjams.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka lietus pazudinājis graudaugus un dārzeņus 80 tūkstošu hektāru platībā. Tomēr vēlāk laiks uzlabojās, lauki apžuva, daļu ražas zemniekiem izdevās novākt. Godprātīgie no kompensācijām atteicās.

805 hektārus bojā gājušās ražas pieteica arī Rēzeknes novada lopkopības uzņēmums «Sprūževa M». Kā kompensāciju uzņēmums saņēma 256 tūkstošus eiro. Kontrolpaketes, 95 procentu kapitāla īpašnieks ir Pāvels Melnis, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs.

Pāvels Melnis Rēzeknes novadā ir ietekmīgs zemnieks – viņa saimniecības apstrādā ap 2000 hektāru zemes, bet jaunās fermas atklāšanā maijā piedalījās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Pāvels Melnis ir Rēzeknes novada domes deputāts, piestrādā arī par Saeimas deputāta, zaļzemnieka Gunta Kalniņa palīgu. Nākamajās vēlēšanās viņš pats varētu iekļūt Saeimā, jo Latvijas zemnieku savienības Latgales konference pagājušajā nedēļā viņu izvirzīja iekļaušanai kandidātu sarakstā.

«Nekā personīga» skatītāji ziņoja, ka Meļņa uzņēmums saņēmis kompensācijas par bojāgājušo kukurūzu un graudaugu sējumiem, taču vēlāk, oktobra beigās un novembrī, lauki apžuvuši un lopbarībai paredzētā kukurūza novākta. No kompensācijas viņš nav atteicies.

Septembrī Lauku atbalsta dienests konstatēja, ka šie lauki lietavās ir tā izmirkuši, ka ražu varētu arī neizdoties novākt. Tas ļāva zemniekam saņemt valsts kompensāciju. Tagad redzams, ka kukurūza tomēr ir nopļauta.

Sazvanīts no Rīgas, Pāvels Melnis bija vēlīgs un solīja parādīt applūdušos laukus ar nenovākto ražu. Taču, kad «Nekā personīga» ieradās Sprūževā, labvēlība pazuda un laika ekskursijām vairs nebija.

Melnis skaidro, ka lauki novākti, lai varētu sagatavoties pavasara sējai. Kukurūzas lakstus bez nopļaušanas nevar ieart zemē.

Savāktā masa neesot pārstrādāta lopbarībā, bet gan sasmalcināta un to izmantojot lopu kūtīs pakaišiem. Bet lopus barojot ar rezervēm, kas uzkrātas iepriekšējā gadā.

Ja Melnis stāsta taisnību, viņam vajadzētu būt iespaidīgiem krājumiem pakaišu, jo kukurūza ir ļoti ražīga kultūra. No viena hektāra var ievākt no 25 līdz pat 50 tonnām zaļās masas. Tomēr firmai piederošajā kūtī par kukurūzas pakaišiem neko nezināja.

Arī Latvijas Kauku konsultāciju un izglītības centra eksperts atzina, ka kukurūzu pakaišiem neizmanto, jo to ir grūti izžāvēt, tā pūst.

Kukurūzu Latvijā parasti sāk novākt septembra beigās, taču to var vākt līdz pat salam. Novācot kukurūzai jābūt apdzeltējušai, tā nedrīkst būt pārāk zaļa, jo tad visas barības vielas iztek sulā.

Lauku atbalsta dienestā stāsta, ka Sprūževas kukurūzas lauki pārbaudīti septembra vidū, kad zemnieks tos pieteicis kompensācijai.

Nosacījumus kompensācijas saņemšanai sagatavoja Zemkopības ministrija. Nauda piešķirta ar Ministru kabineta rezolūciju, kontroles sistēma nav izstrādāta, tomēr Zemkopības ministrijā uzskata, ka atbalsta mehānisms strādājis labi.

Par plūdu kompensācijām interesējas arī Valsts kontrole. Uzsākta pārbaude, vai process atbilda likumam, vai valsts dotā nauda pietiekami uzraudzīta. Lauku atbalsta dienests sākotnēji nemaz neesot sapratis, ka tam jāpārbauda, kā nauda izlietota.

Ministrs Dūklavs noliedz runas, ka šoreiz kompensāciju dalīšana bija izdevīga tiem, kas zināja, ka pēcpārbaudes nebūs. Pārmetumi esot katru reizi, kad tiek dalīta nauda, jo vienmēr kāds paliek neapmierināts.

15 miljonus kompensācijās par applūdušajiem laukiem saņēma 1300 zemnieku saimniecības Latgalē. Tur Dūklavs būs ZZS lokomotīve rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Pats viņš saka, ka no ierastā Vidzemes apgabala viņu esot izstūmis premjers.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu