Latvijā 61% iedzīvotāju vecumdienās paļaujas uz valsts pensiju un mēnesī vēlētos saņemt vidēji 860 eiro, pavēstīja «Swedbank» mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska, atsaucoties uz bankas veiktā paaudžu pētījuma datiem.
Aptauja: Latvijā 61% iedzīvotāju vecumdienās paļaujas uz valsts pensiju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji vecumdienas nepietiekami iekļauj savā plānošanas horizontā. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai. Zīmīgi, bet tieši ar šādu summu, sākot veidot uzkrājumu laicīgi, ir iespējams parūpēties par cienīgām vecumdienām. Tomēr tie, kam šāda iespēja ir - tā dēvētā tūkstošgades paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 22 līdz 37 gadiem, par vecumdienām šobrīd vispār nedomā (36%), vai arī uzskata, ka turpinās strādāt un darboties savam priekam,» teica Jakubovska.
Viņa arī norādīja, ka iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 21 gadam uzskata, ka vecumdienās būs sociāli aktīvi un baudīs visu to, kam šobrīd neatliek laika (55%). Savukārt pēckara paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 53 līdz 62 gadiem visreālistiskāk apzinās, ka vecumdienās būs jāturpina strādāt (33%) un zemo ienākumu dēļ visdrīzāk būs jādzīvo pieticīgi (44%).
Jakubovska atzīmēja, ka arī nesen kā saņemtais OECD atzinums par Latvijas pensiju sistēmu, lai arī kopumā ir pozitīvs, iekļauj virkni neglaimojošu atzinumu. Viens no tiem - gados vecākie sabiedrības locekļi ir gandrīz pilnībā atkarīgi no valsts pabalstiem, tādējādi Latvijā nabadzības risks iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir ļoti augsts un divas reizes lielāks nekā OECD valstīm vidēji (īpaši sievietēm).
Vienlaikus dati liecina, ka uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā veido vien aptuveni 30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Plašāk par to, kā Latvijas iedzīvotāji dažādās vecuma grupās vērtē savu finanšu stabilitāti un tās ilgtspēju, kā dažādās paaudzēs atšķiras vīzija par vecumdienām un iztikas avotiem, kam primāri pievērst uzmanību pensijas sistēmas uzlabošanā Latvijā un kas jau padarīts, plānots informēt mediju pasākumā trešdien 28.martā.
Pasākums notiks plkst.11 «Swedbank» centrālās ēkas 25.stāva kafejnīcā un tajā piedalīsies «Swedbank» Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls un «Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» vadītājs Pēteris Stepiņš.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.