Ilgā plūdu sezona Lietuvas rietumos ieies vēsturē

«2017.gada 20.septembrī mēs rajonā izsludinājām ārkārtējo situāciju, ko neizdodas atsaukt līdz pat šai dienai. Ceļi ir applūduši, pļavas joprojām guļ zem ūdens. Lai kur brauktu, visur stāvošs ūdens. Tā tiešām ir liela problēma, tādus plūdus mēs neatceramies pieredzējuši - ūdeņi gan it kā nokrītas, bet atkal ceļas, jo pagājušais gads un šā gada sākums izceļas ar īpaši lielu nokrišņu daudzumu,» viņš stāstījis.

Rimkus atgādinājis, ka Kuršu jomā satek upju ūdens no lielākās Lietuvas teritorijas daļas. Pēc viņa teiktā, situāciju ietekmē ne tikai nokrišņi, bet arī vēja virziens.

«Ja vējš pūš no rietumiem, tas kavē upju noteci uz Kuršu jomu un ūdens līmenis upēs ceļas. Ja savukārt pūš austrenis un brāzmas ir pietiekami stipras, tās caur Klaipēdas šaurumu, caur ostu dzen ūdeni no Kuršu jomas uz jūru, un tad upju ūdens atkal var ieplūst jomā. Pēdējā laikā pūtis vētras stipruma rietumvējš, un tā mēs te mokāmies,» viņš stāstījis.

Neizbraucams gandrīz visus šos mēnešus ir autoceļš, kas pāri applūstošajām pļavām no Šilutes ved uz apdzīvoto Rusnes salu Nemunas lejtecē, - šobrīd to klāj 40 centimetrus dziļš ūdens. Kā ziņots, decembrī beidzot tika parakstīts līgums par estakādes celtniecību uz šā ceļa, lai cilvēki no Rusnes visos gadalaikos varētu netraucēti nokļūt «kontinentālajā Lietuvā» un atgriezties no turienes, nogādāt skolā bērnus un saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Estakādi paredzēts uzbūvēt līdz šā gada beigām.

Kā izteicies Rimkus, tuvākajās dienās gaidāmais sals varētu mazliet uzlabot situāciju, bet tik un tā paies laiks, kamēr ūdens līmenis cik necik nokritīsies.

Viņš paudis gandarījumu par estakādes projektu, bet piebildis, ka valstij būtu jāpievērš lielāka uzmanība meliorācijas un polderu sistēmai applūstošajos apvidos.