Laura Jēkabsone: Cenšos palīdzēt ikvienam izprast konkursa norises

Gandrīz kā sporta komentētāja darbs

Laura atzīst, ka viņai ļoti patīkot konkursa organizatora – pazīstamā diriģenta Jāņa Ozola – uzstādījums: tiem cilvēkiem, kas varbūt ikdienā neapmeklē koru koncertus un konkursus, ļaut šo pasākumu izbaudīt tiešraidē ar speciālista komentāriem. «Man ir līdzīgi: skatoties dažādas sporta pārraides, piemēram, daiļslidošanu vai vingrošanu, caur komentāriem tuvāk iepazīt šo sporta veidu. Līdzīgi ir arī šeit: mēs cilvēkus iepazīstinām ar interesantu un skaistu notikumu, tikai nevis sportā, bet muzikālajā dzīvē.» Protams, pirms kaut ko stāstīt skatītājiem, Laura iepazīstas ar katra kora – konkursa dalībnieka – repertuāru, lai varētu skatītājiem nedaudz pastāstīt gan par izpildāmo skaņdarbu, gan tā komponistu, savukārt pēc priekšnesuma viņa sola noteikti padalīties ar savām pārdomām par dzirdētā plusiem un mīnusiem: «To daru, balstoties uz konkrētā kora priekšnesumu, uz savu pieredzi, uz apstākļiem, kādi ir, to visu redzot klātienē koncertzālē. Tas ir mans galvenais uzdevums.» Laura Jēkabsone gan neslēpj, ka šis uzdevums ir mazliet stresains, jo laika sprīdis, kurā viņai jākomentē kārtējais konkursa dalībnieks, ir samērā īss – kamēr viņi dodas uz skatuvi un nostājas pirms sava priekšnesuma, un tā ir apmēram minūte pirms un minūte pēc priekšnesuma. «Tas ir īss, koncentrēts brītiņš, kas, protams, ir visai stresaini. Bet laika gaitā tam pielāgojas,» saka Laura, piebilstot – pirms gada, kad Jūrmalā notika pirmais koru konkurss, nav bijis viegli. «Bijām ieplānojuši, ka varēsim runāt, kamēr koris dodas uz skatuvi, bet viņi to darīja ļoti ātri, atstājot mums dikti maz laika,» viņa smaida.

Vai, tiešraidē komentējot šādus pasākumus, mēdz gadīties kuriozi? «Aizkadrā tomēr šādu iespēju ir mazāk, īpaši tāpēc, ka pirms tam tomēr nopietni gatavojamies – izpētām koru biogrāfiju un youtube noskatāmies viņu uzstāšanos,» saka Laura, neslēpjot – problēmas mēdz gadīties ar citu valstu koru izvēlēto skaņdarbu komponistu vārdu pareizu izrunāšanu, sevišķi tad, ja viņi šeit, Latvijā, nav pazīstami. «Tas ir tāpat, kā mēs ar kori «Maska» esam aizbraukuši uz konkursu kādā citā valstī, un tad ir gadījies dzirdēt, ka mūsu diriģentu piesaka «Janis Ocols»,» Laura smejas un vēlreiz uzsver – jo vairāk esi sagatavojies komentēšanai, jo mazāk kļūdiņu gadās.

Darba pietiek diviem cilvēkiem

Pērn notiekošo konkursu Laura komentēja kopā ar izcilo diriģentu Māri Sirmo; savukārt to, kas šogad būs viņas aizskatuves partneris, viņa vēl nezina. «Pareizāk sakot, es zinu, kurš ir uzrunāts šim pienākumam, taču pagaidām vēl viņa vārdu nevaru atklāt, jo šis cilvēks savu dalību nav apstiprinājis,» saka Laura un uzsver – aizskatuvē darāmais ir tik apjomīgs, ka darba pavisam noteikti pietiek diviem komentētājiem. «Pagājušogad patiešām biju ļoti priecīga par iespēju būt aizkadrā kopā ar Māri, jo viņam bija bijusi darīšana teju ar katru skaņdarbu, kas skanēja konkursa koncertos. Līdz ar to Māra viedoklis bija interesants ne tikai tiem klausītājiem, kas pazīst kormūziku un ir ar to uz «tu». Bija gadījums, kad cilvēks sēdēja zālē, klausījās priekšnesumu, pēc tam no kabatas izvilka austiņu un ielika ausī, lai TV24 tiešraidē telefonā noklausītos, ko par konkrēto dziesmu un izpildījumu saka Māris Sirmais…» Diemžēl, kā saka Laura, šogad Māris Sirmais savas aizņemtības un daudzo lielo projektu dēļ konkursu komentēt nevarēs. «Man gan gribētos domāt, ka mans šā gada aizkadra partneris Mārtiņs Zvīgulis būs tikpat kompetents un jauks, lai mēs godam varētu tikt galā ar uzdevumu,» viņa rezumē.

Rindā aiz Dubras un Ešenvalda

Vai kāds no Lauras komponētajiem skaņdarbiem, kuru nav maz, ir izskanējis arī kādā no starptautiskajiem koru konkursiem? «Kad kaut kur dodamies koncertēt vai piedalīties kādā konkursā kopā ar grupu «Latvian Voices», tad ļoti daudz skan mani skaņdarbi, jo lielākā daļa repertuāra ir manis veidota,» atzīst Laura Jēkabsone, kuras skaņdarbi ir iekļauti arī kora «Maska» repertuārā un skan arī konkursos. «Bet ļoti emocionālu brīdi piedzīvoju pagājušā gada Baltijas jūras koru konkursā, kad sieviešu koris no Somijas brīvajā programmā izpildīja manu skaņdarbu. Tas tiešām bija īpašs notikums, turklāt man vēl nācās pašai to komentēt,» mūziķe smaida un stāsta, ka ar šo skaņdarbu piedalījusies kādā konkursā Somijā, kur tas iekļuvis finālā, un arī tur to atskaņojis tas pats sieviešu koris. «Tā nu sanāca, ka viņas atbrauca uz mūsu konkursu Jūrmalā, un atveda skaņdarbu uz mājām… Skaņdarbu ceļi ir neizdibināmi!» mūziķe prāto un neslēpj – komponistam labākais kompliments ir dzirdēt un zināt, ka viņa sacerējumi māksliniekiem patīk un ka tos atskaņo arī citur pasaulē: «Tas ir ļoti svarīgi!»

Šā gada konkursā kori obligātajā programmā izpildīs Ērika Ešenvalda skaņdarbu «Lux Aeterna» (pērn tas bija Riharda Dubras skaņdarbs). Vai arī Laura sapņo par iespēju, ka kāds no viņas komponētajiem skaņdarbiem varētu kļūt par konkursa obligāto skaņdarbu? «Nu kas to zina, ko tas Ozols izdomās?» mana sarunu biedrene smejas, bet tad jau pavisam nopietni piebilst, ka uzskata sevi par gana jaunu komponisti, kurai vēl jāaug, turklāt – «Jānim ir tā privilēģija izvēlēties patiešām pasaulslavena latviešu komponista skaņdarbu šim mērķim, jo mums taču ir tik daudz izcilu komponistu, tā ka šī rinda [uz skaņdarba rakstīšanu] ir vēl ļoti gara! Un gan jau pienāks arī mana kārta.» Uz atvadām, dodoties savos darbos, Laura Jēkabsone piemin vēl vienu ļoti ievērības cienīgu faktu: «Jānis jau droši vien minēja, ka citur pasaulē, tostarp Amerikā, Ēriks Ešenvalds ir ļoti iecienīts un populārs komponists, ko droši vien daudzi šeit Latvijā ar kora mūziku nesaistīti cilvēki nemaz nezina. Taču man pats interesantākais šķiet tas, ka tajā pašā Amerikā ir kori, kas mācās latviešu valodu, lai Ērika skaņdarbus varētu dziedāt latviski, jo viņi uzskata, ka skaņdarbi ir jāatskaņo oriģinālvalodā.»

Guna Blaua, speciāli TVNET