Centrālās statistikas pārvaldes precizētie Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada pirmā ceturkšņa dati būtiski neatšķirsies no ātrā novērtējuma datiem, kuros, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, ekonomika augusi par 3,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, atzina banku analītiķi.
«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA sacīja, ka pārskatītie IKP dati varētu uzrādīt līdzīgu izaugsmi kā ātrajā novērtējumā, proti, būt tuvu 3,9%, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem.
«Izaugsme kļūst ātrāka un plašāka, ko, visticamāk, redzēsim publicētajos pievienotās vērtības datos,» sacīja Vildava.
Viņa atzīmēja, ka apstrādes rūpniecībā izaugsme šogad pirmajā ceturksnī bijusi 6,7% apmērā, un, ļoti ticams, nodrošinās lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nozaru starpā, kā arī to, ka eksports būs galvenais izaugsmes vilcējs. Ļoti garās ziemas un apkures sezonas dēļ enerģētikas nozare varētu uzrādīt augstu pievienotās vērtības izaugsmi un sniegt nozīmīgu devumu ekonomikas izaugsmē.
«Arī pakalpojumu nozarēs padevies labs gada sākums. Nupat iznākušie dati par tūrismu liecina, ka izmitināšanas un ēdināšanas nozarei šķietami labi veicies pirmajos trijos mēnešos. Apkalpoto tūristu skaits šogad pirmajā ceturksnī audzis par 8,6%, un viesi arī uzturējušies ilgāk - pavadīto nakšu skaits tūrisma mītnēs pieaudzis par 6,3%. Tāpat necerēti labi veicas tranzīta nozarei, piemēram, Latvijas ostās pirmajos trijos mēnešos pārkrauts par 8,7% vairāk kravu,» klāstīja Vildava.
Viņa norādīja, ka arī būvniecībā, kas pērn visbūtiskāk iegrožoja izaugsmi, bijis pieaugums. «Būvniecības produkcija pirmajā ceturksnī palielinājusies par 8,4% gada laikā, kas liek domāt, ka investīcijām jau varētu būt pozitīvs devums ekonomikas izaugsmē,» piebilda Vildava, atzīmējot, ka Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdei uzņemot ātrumu un lēnām atsākoties kreditēšanai, investīciju izaugsme paātrināsies.
«DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka kopš ātrā novērtējuma datu publicēšanas nav saņemtas ziņas, kas IKP pieaugumam pirmajā ceturksnī liktu izskatīties straujākam vai lēnākam par iepriekš publicēto.
«Līdzīgi kā pagājušajā gadā, ekonomiku virza spēcīga eksporta nozaru attīstība un mērens patēriņa kāpums,» sacīja Strautiņš.
Viņš arī atzīmēja, ka, pēc strauja krituma pērn, ir atsākusies izaugsme celtniecībā, tostarp pirmajā ceturksnī uzrādot izaugsmi 8,4% apmerā. Īpaši strauji augusi dzīvojamo māju būvniecība - par 18,9%. «Šajā nozarē ir gaidāma vētraina attīstība vairāku gadu garumā, jo darbavietu skaita un atalgojuma kāpums Rīgā un tās apkārtnē paātrināsies,» piebilda Strautiņš.
Tāpat viņš minēja, ka ļoti interesants signāls ir algu kāpums Lietuvā pirmajā ceturksnī par 9,3%. «Šī valsts biznesa cikla attīstībā ir priekšā Latvijai, bet nedaudz. Diezgan drīz mēs redzēsim līdzīgus skaitļus arī pie mums, visdrīzāk, nākamgad,» prognozēja Strautiņš.
Savukārt «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka pirmā ceturkšņa izaugsme apliecina globālās tendences, kas signalizē arī par turpmākajām izredzēm saglabāt labu attīstības tempu. «Kopumā, redzot, ka pirmajā ceturksnī būvniecība jau ir paspējusi atgūties, kā arī kāpumu uzrāda tranzīts, nav šaubu, ka izaugsme būs vērojama praktiski visās nozarēs. Aktivitātes kāpums vērojams gan uz eksportu, gan uz iekšējo patēriņu vērstajās nozarēs. Līdz ar to, patlaban korekcijas nekādas nav gaidāmas un precizētie dati uzrādīs IKP veikumu apmēram par 4%,» viņš sacīja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 3,9%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu. Arī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 3,9%.
Savukārt 2017.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada ceturto ceturksni, IKP apmērs, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, ir palielinājies par 1,5%.
