Eksperts: reizēm uzņēmumi, kuriem neiet, ir tendēti vainot citus

Lai norādītu uz ēnu ekonomikas ietekmi uz godprātīgu uzņēmēju darba apgrūtināšanu, Dombrovskis minēja piemēru.

Pieņemsim, ka uzņēmums nodarbina darbaspēku, kur katram darbiniekam tiek izmaksāta tautsaimniecībā vidējā bruto darba alga 818 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka darba devējam katra darbinieka izmaksas ir 1011 eiro (ieskaitot darba devēja sociālā nodokļa iemaksu), un pēc visu nodokļu nomaksas darbinieks saņem neto algu 581 eiro.

Tomēr darba devējs un darbinieks var vienoties par to, ka oficiāli tiks maksāta minimālā alga, bet pārējais - «aploksnē»,

tādējādi sadalot nodokļu ietaupījumu savā starpā. Tādā veidā darbinieks saņems neto algu (706 eiro ), kas būs par 21,6% lielāka, bet darba devējs priecāsies par darbaspēka izmaksām (886 eiro), kas būs samazinājušās par 12,4%.

Galvenais zaudētājs, protams, būs valsts budžets, jo darbaspēka nodokļu ieņēmumi šā darījuma rezultātā ir samazinājušies par 58,2%, norāda ekonomisti.

Nenoliedzami, augsti darbaspēka nodokļi rada būtiskus stimulus nodokļu nemaksāšanai. Šāda veida izvairīšanos no nodokļiem ir ļoti grūti atklāt. Standarta procedūra balstās uz to, ka pastāv cietusī puse, kas ziņo par noziegumu.
Šajā gadījumā nodokļa nemaksāšanas rezultātā gan darba devējs, gan darbinieks ir ieguvēji, un neviens no viņiem nav motivēts ziņot iestādēm par notikušo likumpārkāpumu.

Jo vairāk, gluži kā vēža šūnas, izvairīšanās no darbaspēka nodokļa maksāšanas izplatās neticami ātri, liekot citiem uzņēmumiem vai nu pārņemt šo praksi, vai iznīkt.

Uzņēmumiem reti ir monopols kādā nozarē, tāpēc tiem nākas konkurēt.

Uzņēmumam, kas maksā aplokšņu algas, ir zemākas darbaspēka izmaksas (šajā piemērā – par 12,4% zemākas), salīdzinot ar uzņēmumu, kas maksā darbaspēka nodokļus pilnā apmērā. Tādējādi vidējais uzņēmums, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, varētu piedāvāt cenas, kas ir zemākas (turpinot šo piemēru – par 5,4% zemākas) nekā uzņēmumam, kas maksā visus nodokļus.

Tādā veidā cenu konkurence ir tā, kas līdz ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas rada spiedienu uz visiem iesaistītajiem izvairīties no darbaspēka nodokļiem.

CERTUS domnīcas eksperti akcentē, ka neviens nodoklis valsts budžetam, ekonomiskajiem stimuliem, starptautiskajai konkurētspējai, ienākumu sadalei un ēnu ekonomikai nav tik svarīgs kā darbaspēka nodokļi.

Rūpīgi pārdomāta un efektīvi pārvaldīta darbaspēka nodokļu sistēma spēj ievirzīt privātā sektora enerģiju ekonomiskās labklājības radīšanai,

ir bagātīgs valsts ienākumu avots, kā arī sociālā miera pamats.

Turpretī vāji organizēta darbaspēka nodokļu sistēma var novirzīt nozīmīgu privātā sektora enerģijas daļu meklēt veidus, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, radīt salīdzinoši zemus ieņēmumus, veicināt iekšējās sociālās nesaskaņas, kā arī kavēt starptautisko konkurētspēju. Latvijai jau daudzus gadus raksturīgs otrs gadījums.

Eksperti norāda, ka ir laiks fundamentāli pārvērtēt Latvijas pieeju darbaspēka aplikšanā ar nodokļiem. Ir nepieciešams darbaspēka nodoklis, kas veicinātu ekonomisko izaugsmi, neradītu vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas un tiktu uzskatīts par sociāli taisnīgu.

TVNET jau rakstīja par vairākiem mazajiem uzņēmumiem, kuriem nākas slēgt savu biznesu, jo tie nevar samaksāt visus nodokļus un segt citus izdevumus, lai turpinātu savu darbību.