«Pilnīgs sviests» – tā kūku cepēja Rita Riteniece dēvē valsts iestāžu prasības mazajam uzņēmējam, kas viņas gadījumā nozīmē arī viņas sirdsdarba – mazas kafejnīcas – slēgšanu. Nespējot tikt galā ar daudzajām prasībām un saceļoties pret pašu pārbaudītāju ieteiktajiem melošanas paņēmieniem, Rita nolēmusi biznesu likvidēt, otrdien vēstīja LTV «Panorāma».
Zīmīgi, ka Rita kūkas cep Jūrmalā – pilsētā, kuras iestāžu darbu pirms gada jau izgaismoja LTV raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» operācija «Frics».
Rita secina, ka kopš «Frica» laikiem nekas īpaši nav mainījies.
Tagad Kauguru mazā kafejnīciņa «Bez E» veras ciet, nenosvinējusi savu otro dzimšanas dienu. Iemesls nav klientu trūkums - vienkārši saimniece Rita ir nogurusi no Latvijas birokrātijas prasībām.
Katra Ritas kūka ir kā maza glezniņa, ar sezonālām ogām. Ceptas ar mīlestību jau piecos sešos no rīta, lai pie rīta kafijas būtu svaigas maizītes. Mazā kafejnīca ir viņas pašas izlolota, visi produkti – «bez Mendeļejeva tabulas elementiem».
Tagad
ierāmēta zīmīte klientus brīdina, ka kafejnīca tiks slēgta pēc nepilnām trim nedēļām. Tur tā arī rakstīts, ka Ritai vairs nav spēka.
«Tas ir skumji, jo netiek vērtētas lietas pēc būtības, bet pēc formas, jo laikam jau mūsu ierēdņi daudz ko nepieprot,» atzīst kafejnīcas apmeklētājs Jānis.
Ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem nesaprašanās radās picu dēļ.
Ritas picas stāvēja siltā telpā aiz stikla, izrādās – tā nedrīkst, bet ja maina aprakstu – tad drīkst.
«Ja jūs uzrakstāt savā receptūrā, ka jūs to [picu] varat turēt šādā temperatūrā, tad jūs varat [to darīt],» inspektoru teikto atstāsta Rita. Viņai tas izraisījis neizpratni: «Visās «Maksimās», visur viss stāv atklāts. Var iet šķaudīt, puņķoties pie tām maizēm - visiem viss ir vienalga, tās tāpat tur stāv un tiek tirgots. Es savas piciņas šeit nevaru turēt, jo man ir maziņš apjoms. Bet, ja es izdomāšu jebkādu pamatojumu un uzrakstīšu savā receptūrā, ka es drīkstu tās uzglabāt, tad es drīkstēšu to darīt un tie mikroorganismi majonēzē nevairosies?! Kāds sakars?
Tas vienkārši ir birokrātijas slānis - uzraksti, kā viņiem patīk, un viss notiek. Tas ir sviests.
Es vairs to nevaru. Man negribas mānīties, man to visu nevajag,» atzīst Rita.
Otrs strīds bija par lapsenēm.
«Prasīja, kā es iznīdēju lapsenes. Izrādās – jāslēdz līgums ar žurku un insektu iznīdētājiem.
Prasu – ko, viņi te stāvēs un 24 stundas diennaktī man ar savu līgumu sitīs man nost lapsenes? Tā taču nenotiek!» sašutumu neslēpj Rita.
PVD pie Ritas konstatētos pārkāpumus izvērtēs nākampirmdien,
iespējamais sods ir no 50 līdz 800 eiro.
Rita sola to godīgi samaksāt, lai gan viņas kafejnīcā neapgrozās tūkstoši. No katras izceptās maizītes viņa var atlicināt dažus centus nodokļiem, īres maksai, rēķiniem, produktu iegādei.
«Nodokļi par savu algu ir ap 300 eiro, bet tas nav tik viegli. It kā globāli tas neliekas nekas daudz - tie ir 300 eiro. Bet man tie ir ar savām rociņām jāsastrādā.
Man tas prasa ļoti daudz, bet viņi, tur sēžot, nesaprot, kā ir nopelnīt 300 eiro.
Es strādāju 16 stundas diennaktī un citreiz pat vairāk,» stāsta Rita.
Kad pērn LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens» Jūrmalā atvēra savu restorānu «Frics» un ar slēpto kameru filmēja, kā patiesībā notiek pārbaudes un kā uzvedas Būvvaldes un citu iestāžu ierēdņi, Rita skrēja ātrāk mājās, lai nepalaistu garām nevienu sēriju.
«Es skatījos - jā, jā, es visam piekrītu! Tā ir, tā, ir, tā ir! Tas ir traki.
Es ārā uztaisīju tādu kā terasīti no paletēm. Ja man tāda būtu jāsaskaņo ar pilsētas arhitektu, es viņam samaksātu divus tūkstošus vai pusotru?
Par to, ka man no paletēm uztaisīts «projekts». Kādās galējībās mēs aizejam?» vaicā Rita.
Viņa ļoti cer, ka ar laiku kas mainīsies un mazo uzņēmēju atbalstīs, nevis tikai kontrolēs, inspicēs un sodīs.
«Varbūt ir kaut kāda iespēja dot kādu atbalstu mazajiem, ka nav jāmaksā kaut kādi vājprātīgi nodokļi... Es nevienam neprasu žēlsirdības dāvanu, ļaujiet man strādāt!
Es gribu strādāt, es gribu darīt, tikai man visu laiku dur duncīšus mugurā
un es to nevaru darīt!» viņa saka.
Rita drīzāk beigs elpot, nekā cept kūkas. Individuālā komersanta licenci viņa mainīs pret mājražotāja apliecību, turpinās putot, maisīt un glazēt. Un sola šajās pašās telpās veidot arī kūku cepšanas meistarklases, taču sapnis par kafejnīcu ir izsapņots.