Cīņa pret ēnu ekonomiku un negodprātīgajiem uzņēmējiem ir gausa, savukārt valsts par ēnu ekonomikas apmēru runā «filozofiski», intervijā apgalvo Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.
Krūzītis: Cīņa pret ēnu ekonomiku ir gausa; valsts vīzija - «filozofiska»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš arī norāda, ka valstī tiek pieņemti lēmumi, kas neveicina uzņēmējdarbības vides sakārtošanos, jo lielākoties visas nodokļu un citas izmaiņas tiek virzītas uz tiem uzņēmējiem, kas jau maksā nodokļus pilnā apmērā.
«Tikmēr cīņa pret ēnu ekonomiku un negodīgajiem uzņēmējiem ir gausa. Izņemot sabiedriskās organizācijas un pētniekus, kas kaut ko rēķina un analizē, valsts par ēnu ekonomikas lielumu runā filozofiski, iztrūkstot skaitļiem un līdz ar to arī konkrētiem mērķiem,» atzīmē Krūzītis.
Viņš skaidro, ka katrā nozarē situācija ir atšķirīga, bet, raugoties saimnieciski un redzot reālo nozares potenciālu no jau esošajiem datiem, kas ir valsts rīcībā, ir skaidrs, uz ko būtu jākoncentrējas un uz kādu rezultātu jāiet.
«Ja mums pārtikas mazumtirdzniecības nozarē jau gadiem lielākā daļa nozares dalībnieku strādā ar zaudējumiem, tad kaut kas nav kārtībā ar uzņēmējdarbības vidi, un iespējams, ka tie, kas ir ēnas pusē, kaut arī vēlas iznākt «saulītē», to nemaz nevar izdarīt. Ko darīt tiem, kas maksā nodokļus, kā tiem pastāvēt šajā nevienlīdzīgajā konkurences situācijā, nav skaidrs,» atzīst LPTA izpilddirektors.
Kā ziņots, kaut arī pārtikas mazumtirdzniecība ir valsts ekonomikai būtiska nozare, jo tā ir saistīta ar Latvijas pārtikas pārstrādi un zemniekiem, valsts mērogā šīs nozares uzņēmējdarbības vide netiek pienācīgi novērtēta, teica Krūzītis.
Viņš informēja, ka pārtikas mazumtirdzniecības nozares kopējais apgrozījums pagājušajā gadā bija ap trīs miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 5,5%, salīdzinot ar 2014.gadu. LPTA biedru - SIA «Maxima Latvija», SIA «Rimi Latvia» un SIA «Narvesen Baltija» - daļa ir apmēram puse no tirgus.
Valsts mērogā tas ir vērā ņemams apjoms, tāpat kā šo uzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms. Gan valsts līmenī, gan uzņēmēju līmenī uz mazumtirdzniecību būtu jāraugās kā uz nozari, kas ienes ievērojamus ieņēmumus valsts budžetā un kas ir būtiski valsts vajadzības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā, uzsvēra Krūzītis.
Jau vēstīts, ka jaunākais augstskolas «SSE Riga» Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījums liecina, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā lielāko ēnu ekonomikas daļu - 44,4% - veido neuzrādītie ienākumi, 34,9% - «aplokšņu algas», bet 20,7% - neuzrādītie darbinieki. Viena no lielākajām ēnu ekonomikas īpatsvarā esošajām nozarēm ir mazumtirdzniecība ar 24,6%.
LPTA ir dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi «Narvesen Baltija», «Maxima Latvija» un «Rimi Latvia». LPTA iestājas par sakārtotu mazumtirdzniecības nozari, kurā par nozīmīgākajām izvirzītas pircēja intereses iegādāties labas kvalitātes drošu pārtiku par atbilstošu cenu. Tādējādi LPTA darbības fokusā ir jautājumi, kas skar pārtikas mazumtirdzniecības attīstību. Tāpat asociācija līdzdarbojas un sniedz nepieciešamo ekspertīzi jautājumos, kas skar sakārtotu biznesa vidi Latvijā.
LPTA un tās biedri ir stabili partneri valsts pārvaldes institūcijām, kas gatava sniegt savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmes sekmēšanā. LPTA valdē pārstāvēti visi asociācijas dalībnieki, savukārt par tās valdes priekšsēdētāju biedru sapulcē LPTA biedri ievēlēja SIA «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētāju Valdi Turlo.