Valdība pagarina privatizācijas iesniegumu izskatīšanas termiņu

Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu pagarināt privatizācijas ierosinājumu, kas iesniegti laika posmā no šā gada 1.jūlija līdz 31.augustam, izskatīšanas termiņu līdz vienam gadam.

Valdība apstiprināja noteikumu projektu "Grozījums Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", kas tika sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu.

Laika posmā no 1.jūlija līdz 31.augustam tika saņemts gandrīz 70% no patlaban reģistrētajiem privatizācijas ierosinājumiem par valsts īpašumiem un, piemēram, Rīgas pašvaldībā - 77%, bet Jūrmalā - 70% no visiem ierosinājumiem.

Privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņš ir četri mēneši no privatizācijas ierosinājumu reģistrēšanas brīža. Noteiktajā termiņā nav izskatīts un pieņemts attiecīgs lēmums par daudziem iesniegtajiem privatizācijas ierosinājumiem.

Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par 855 privatizācijas ierosinājumiem, Rīgas pilsētas dome - par 9776 privatizācijas ierosinājumiem, bet Jūrmalas pilsētas dome - par 444 privatizācijas ierosinājumiem.

Privatizācijas aģentūras vestajā privatizācijas ierosinājuma reģistrā ir reģistrēti 1478 privatizācijas ierosinājumu, tai skaitā pēc 15.augusta - 1022 privatizācijas ierosinājumu, par 1811 valsts īpašuma objektiem un valstij piederošiem vai piekrītošiem neapbūvētiem zemesgabaliem.

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes privatizācijas ierosinājuma reģistrā ir reģistrēti 745 pašvaldības privatizācijas ierosinājumi, tai skaitā šā gada augustā vien reģistrēti 526 privatizācijas ierosinājumi, no kuriem 276 privatizācijas ierosinājumi reģistrēti 31.augustā.

Rīgas pilsētas domes privatizācijas ierosinājuma reģistrā reģistrēti 10 470 privatizācijas ierosinājumi, tajā skaitā pēc 2006.gada 1.augusta - 8030 privatizācijas ierosinājumi.

Iepriekš bija noteikts, ka visi privatizācijas ierosinājumi jāizskata līdz šā gada beigām.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods žurnālistiem norādīja, ka līdz termiņa beigām 31.augustā pēdējo 15 dienu laikā tika iesniegti divas trešdaļas no visiem privatizācijas ierosinājumiem.

Iesniegumu skaits ir pārāk liels pašreizējam darbinieku skaitam, lai noteiktā termiņā sagatavotu kvalitatīvus lēmumprojektus, sacīja Strods.

No valsts un pašvaldību institūcijām ir laikietilpīgi saņemt pieprasītās izziņas, piemēram, par īpašuma sastāvu, izmantošanas mērķi vai nekustamā īpašuma dalīšanu. Trūkst arī dokumentu par valsts īpašuma sastāvā esošo ēku piederību. Nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvokļi, valsts meža zeme vai zeme, kas atrodas aizsargjoslā, jāidentificē privatizācijas ierosinājuma minētais valsts īpašums, tāpat jāpieprasa no iesniedzēja papildu informācija, kā arī privatizācijas ierosinājums ir iesniegts par noteiktu daļu no īpašuma.

Ministrs skaidroja, ka Ekonomikas ministrija pēc privatizācijas ierosinājumu saņemšanas lūdz citu ministriju viedokli, kuru valdījumā atrodas šie īpašumi. Tieši kvalitatīvu atzinumu saņemšana un visu nepieciešamo dokumentu apkopošana arī prasot visvairāk laika un radot lielākās problēmas.

Strods atzina, ka tik liela privatizācijas pieteikumu iesniedzēju aktivitāte iepriekš neesot prognozēta. Ministrs arī norādīja, ka patlaban visām lielajām pašvaldībām esot problēmas ar iekļaušanos noteiktajos termiņos.

Strods prognozēja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, visus saņemtos privatizācijas pieteikumus varētu izskatīt pagarinātajā termiņā. Lielākās problēmas varētu radīt tie gadījumi, kur ir pieteikta atsevišķu īpašumu daļu privatizācija, jo šādu dokumentu sagatavošanas process esot ļoti sarežģīts.

LETA jau ziņoja, ka pērn 1.septembrī spēkā stājās Saeimā pieņemtais jaunais privatizācijas jumta likums, ar kuru iecerēts pabeigt 15 gadus ilgušo privatizāciju Latvijā.

Likumu mērķis bija pabeigt valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kā arī rosināt pabeigt privatizācijas sertifikātu piešķiršanu un izmantošanu valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā.

Saskaņā ar likumu valsts vai pašvaldības īpašumu privatizācijas ierosinājumu varēja iesniegt līdz šā gada 31.augustam. Visus ierosinājumus reģistrēja īpašā reģistrā, kuru uztur Privatizācijas aģentūra un citas privatizāciju veicošās institūcijas.

Jau ziņots, ka, tuvojoties privatizācijas beigām, vairākas fiziskas un juridiskas personas izmantojušas iespēju ierosināt dažādu valsts uzņēmumu privatizāciju.

Valdībai būtu jālemj nodot vai nenodot privatizācijai dažādas slimnīcas, teātrus, cirku, sporta bāzes, ceļu uzturētājus, valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājus, nacionālo aviokompāniju "airBaltic", oficiālo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis", SIA "Latvijas Mobilais telefons" un citas uzņēmējsabiedrības vai to kapitāldaļas.

Privatizācijas jumta likumā noteiktas sešas valsts akciju sabiedrības - "Latvenergo", Latvijas Pasts, starptautiskā lidosta "Rīga", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Gaisa satiksme" un "Latvijas Valsts meži" -, kuru akcijas nevar privatizēt.