«Lattelecom»: akcionāriem jāvienojas par kopīgu attīstības stratēģiju

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Elektronisko sakaru sniedzēja «Lattelecom» akcionāriem būtu jāvienojas par kopīgu uzņēmums attīstības stratēģiju, aģentūrai BNS, komentējot valdības otrdien pieņemto lēmumu saglabāt «Lattelecom» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) kā atsevišķus uzņēmums, sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Lattelecom» vadītājs norādīja, ka uzņēmums ir gatavs turpināt sasniegt Latvijas valsts kā īpašnieka un privātā akcionāra «TeliaSonera» nospraustos mērķus, taču uzņēmuma akcionāriem būtu jāvienojas par kopīgu komppānijas attīstības stratēģiju. «Šīs dienas labā ziņa - ir pieņemts lēmums par nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem. Vienlaikus ceram, ka uzņēmuma akcionāri jau tuvākajā nākotnē vienosies arī par kopīgu uzņēmuma nākotnes attīstības stratēģiju. Situācija, kurā uzņēmuma īpašnieku viedokļi atšķiras, ir mulsinoša un nekalpo uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai un vērtības pieaugumam,» uzsvēra Gulbis.

Viņš piebilda, ka līdz šim «Lattelecom» ir mācējis noturēt Latvijas vadošā Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmuma pozīcijas un ik gadu strādāt peļņas pieaugumu, ko apliecina kompānijas pērnā gada finanšu rezultāti - 30,5 miljonu peļņa, kā arī šā gada pirmā ceturkšņa ieņēmumu kāpums par 4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu. «»Lattelecom» turpinās īstenot veiksmīgo stratēģiju jauno biznesa virzienu izstrādē un attīstībā, taču mums jārēķinās, ka IKT nozare visā pasaulē strauji mainās, un jau tuvākajā laikā tas krietni vien ietekmēs arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju,» uzsvēra Gulbis.

«Lattelecom» valdes priekšsēdētājs piebilda, ka Eiropā joprojām notiek uzņēmumu apvienošanās un integrācijas procesi - saplūst fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju uzņēmumi integrējas ar mediju kompānijām. Latvijas tirgū jau tagad ienāk globālie spēlētāji. Savukārt Eiropas Komisija mērķtiecīgi veido nosacījumus vienotā digitālā tirgus izveidošanai, kas radīs izdevīgākus tirgus nosacījumus lieliem, globāli strādājošiem uzņēmumiem. «Šādā kontekstā jāapzinās, ka nākotnē globālā tirgus apstākļos gan «Lattelecom», gan LMT katrs atsevišķi būs mazi uzņēmumi ar vāju konkurētspēju, tāpēc nāksies pielikt ļoti lielas pūles, lai sasniegtu īpašnieku, tai skaitā valsts, gaidītos mērķus, taču mēs esam gatavi strādāt, lai nodrošinātu uzņēmuma sekmīgu darbību tāpat kā līdz šim,» uzsvēra Gulbis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka «Lattelecom» un mobilo sakaru operators «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) turpinās darbību atsevišķi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis otrdien žurnālistiem uzsvēra - ministri bijuši vienisprātis, ka Skandināvijas koncerna «TeliaSonera» piedāvājums potenciālajai rīcībai ar abiem uzņēmumiem Latvijai nav pieņemams.

Tāpat ziņots, ka Latvijas valdībai ir jāsniedz atbilde «TeliaSonera» par iesniegtajiem scenārijiem tālākai rīcībai ar «Lattelecom» un LMT. «TeliaSonera» piedāvā trīs variantus - iegādāties visas kapitāldaļas, kabeļu kanalizāciju atdodot vai pārdodot Latvijas valstij; variantu, ka Latvijas valsts nopērk visas «TeliaSonera» piederošās « Lattelecom « un LMT daļas, kā arī variantu, ka uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti «TeliaSonera» grupā.

Par «Lattelecom» un LMT valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un «Lattelecom» kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.

LMT un «Lattelecom» iespējama apvienošana vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem. Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.

Par uzņēmumu apvienošanu vairākkārt iestājies «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka nesaskata ieguvus no kompāniju apvienošanas.

«Lattelecom» piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. «TeliaSonera» koncernam patlaban pastarpināti pieder 49% «Lattelecom» daļu, bet Latvijas valstij - 51%.

Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), «Lattelecom» (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu «TeliaSonera» (49%).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu