Auziņa-Melalksne: Valsts izvairās no uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas investoriem (5)

Viņasprāt, patlaban valdībai ir iespēja iekļaut darba kārtībā jautājumu par VSAA piederošo biržā kotēto uzņēmumu akciju pārdošanu, kā arī pārskatīt citu valsts īpašumā esošo uzņēmumu tālākās darbības stratēģiju un to kapitāla palielināšanas vai daļēju akciju pārdošanas iespēju atbilstoši Latvijas interesēm, izvēloties, kuru uzņēmumu akcijas tai ir nepieciešamas, kādā apmērā un kuras var pārdot, lai iegūtu līdzekļus nākamo gadu budžetu svarīgāko vajadzību īstenošanai.

LM pieder vairāki simti tūkstošu AS "Grindeks" un "Liepājas metalurgs" akciju, vairāk nekā pusmiljons AS "Valmieras stikla šķiedra" akciju un 20 miljoni AS "Latvijas kuģniecība" akciju. Šie četri ir biržā kotēti uzņēmumi, kuru akcijas juridiski pārdot ir vienkārši, turklāt lielas ietekmes šajos uzņēmumos VSAA kā mazākuma akcionāram ar 2%-10% akciju nav, skaidro Auziņa-Melalksne.

Ministrija no šo uzņēmumu akcijām nav guvusi ieņēmumus pat tajos laikos, kad pircēji bija gatavi maksāt ļoti augstas cenas. Pēdējos četros gados šo uzņēmumu akciju paketes kopējā vērtība atkarībā no tā brīža cenas biržā ir svārstījusies no 8,8 līdz 36 miljoniem latu, taču valsts budžetā nav ienākusi nekāda summa, norāda biržas valdes priekšsēdētāja.

Lēmumos par lielāka daudzuma akciju pārdošanu nevar ņemt vērā pašreizējo tirgus situāciju, jo lēmuma pieņemšana, izpilde un pati akciju pārdošana aizņem sešus līdz desmit mēnešus, un to laikā situācija tirgos būs izmainījusies. Tāpēc sagatavošanās process jāsāk neatkarīgi no tirgus situācijas, bet gala lēmums ir jāpieņem, ņemot vērā reālo cenu. Bez laikus iesāktas sagatavošanās valstij pārdot akcijas par labu tirgus cenu ir neiespējami, uzsver Auziņa-Melalksne.

Turklāt, pēc viņas teiktā, arī pašlaik katrai no šo uzņēmumu akcijām būs tirgus vērtība un arī pašlaik amatpersonas nedara neko, lai pēc pusgada vai gada papildinātu budžetu ar ieņēmumiem no valstij piederošajām lielo biržā kotēto uzņēmumu akcijām. Viņa uzskata, ka nereti tās ir bailes pieņemt lēmumus un nākotnē uzņemties atbildību par šiem lēmumiem.

Kā atzīmē Auziņa-Melalksne, valstij paturēt kādu uzņēmumu akcijas savā rīcībā ir stratēģiski pareizs lēmums, tikai tad jāizstrādā un jāpamato skaidri formulēta stratēģija, kura izpaužas kā aktīva profesionāla līdzdalība uzņēmumu pārvaldes institūciju darbā, lēmumu pieņemšanā un uzņēmuma nākotnes stratēģijas izstrādē ar nolūku vairot uzņēmuma vērtību. Tostarp - pamatkapitāla palielināšanas, investīciju veikšanas procesā.

"Valsts ir tāds pats akcionārs kā pārējie, un, ja vēlamies saņemt dividendes no sava darba augļiem, jābūt gataviem arī finansēt uzņēmuma attīstību," situāciju skaidro biržas valdes priekšsēdētāja.

Tai pašā laikā viņa ir pārliecināta, ka politiķiem un citām amatpersonām nevajag baidīties papildināt valsts budžetu, caurspīdīgā procesā piesaistot uzņēmumiem profesionālus investorus. Šī naudas iegūšana nevienam nenodarītu pāri un dotu iespēju finansēt augstāko izglītību, atbalstīt bērnu dzimšanu un audzināšanu vai sasniegt citas valstiski svarīgas prioritātes, jo šodien valsts kasē skaidra nauda ir nepieciešama, atzīmē biržas vadītāja.

Kā piemēru Auziņa-Melalksne min gadījumu, kad atklātā biržas izsolē bez ierobežojumiem valsts par 74 miljoniem latu pārdeva 37% AS "Ventspils nafta" akciju.