Finanšu ministre atbalsta «Lattelecom» un LMT apvienošanu

Finanšu ministres ieskatā, būtu prātīgi piedāvāt Skandināvijas telekomunikāciju koncernam «TeliaSonera» atbalstīt uzņēmuma apvienošanu, valstij saglabājot kontroli pār uzņēmumu daļām.

«Tiesa, patlaban pietrūkt padziļinātās informācijas par «Lattelecom» un LMT apvienošanas ietekmi uz konkurenci.

Ir jāizvairās no tā, ka apvienošanas rezultātā tiktu radīts milzīgs uzņēmums un tādēļ ciestu patērētāji,»

uzsvēra ministre.

Tajā pašā laikā, ja valsts izlemj apvienot uzņēmumus, tad, Reiznieces-Ozolas ieskatā, būtu nepieciešams diskusijā iesaistīt arī nozares profesionāļus.

Finanšu ministre piesardzīgi vērtē informāciju, ka gadījumā, ja valsts uzstāj uz kontrolpaketes saglabāšanu uzņēmumos, «TeliaSonera» šādam piedāvājumam varētu nepiekrist un Skandināvijas uzņēmums savas daļas varētu pārdot valstij.

«Ir labi, ka telekomunikācijas uzņēmumos valstij ir partneris, kas ir pieredzējis jomas spēlētājs. Bez šāda partnera būtu grūtāk konkurēt. Labi, ka ir šāds vai kāds cits partneris no telekomunikāciju nozares,» uzsvēra finanšu ministre.

Jau ziņots, ka telekomunikāciju uzņēmumu «Lattelecom» un LMT darbības uzlabošanu varētu turpināt uz esošās īpašnieku modeļa bāzes, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) tikās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma «TeliaSonera» pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora redzējumu par «Lattelecom» un LMT attīstību un iespējamo turpmāko sadarbības modeli.

Tikšanās laikā «TeliaSonera» sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. «TeliaSonera» apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas.

«TeliaSonera» pārstāvji kā labāko uzņēmumu turpmākās attīstības scenāriju redz «Lattelecom» un LMT apvienošanu, tādējādi nodrošinot efektīvāku abu uzņēmumu resursu izmantošanu. Tāpat uzņēmumu apvienošana ļautu optimizēt turpmāk nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un rezultātā uzlabos patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Latvijas puse informēja, ka darba grupa ir iepazinusies ar «TeliaSonera» piedāvātajiem uzņēmumu attīstības priekšlikumiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas puse līdzšinējo īpašnieku sadarbības modeli uzskata par sekmīgu un uz šī modeļa bāzes var vienoties par uzņēmumu darbības uzlabošanas iespējām.

Jau ziņots, ka «Lattelecom» un LMT darbības uzlabošanas darba grupa patlaban izskata tikai divus iespējamos scenārijus - abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu, žurnālistiem iepriekš sacīja Ašeradens.

Darba grupa vienojās uzticēt Ašeradenam tikties ar abu uzņēmumu līdzīpašnieka Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma «Telia Sonera» vadību, lai pārrunātu neskaidros jautājumus, piemēram, nepieciešamas diskusijas par uzņēmumu vadības modeli, stāstīja ekonomikas ministrs.

Darba grupa neizskatīja uzņēmumu pārdošanas scenāriju, taču Ašeradens uzsvēra, ka valsts jebkurā gadījumā vēlas saglabāt 51% ietekmi abos uzņēmumos.

Tāpat Ašeradens atzina, ka gadījumā, ja «Telia Sonera» neapmierinās neviens no piedāvātajiem scenārijiem un Skandināvijas koncerns nolems pārdot savas daļas abos uzņēmumos, arī šis jautājums tiks apspriests.

Kā ziņots, pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no «TeliaSonera» un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un «Lattelecom» valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.

Kučinskis atzina, ka nevienam nav mērķa pārdot valsts kapitālsabiedrības LMT un «Lattelecom», bet jautājums par uzņēmumu savienošanu ir atklāts.