Biogāzes bizness cīnās par papildu piemaksām (29)

"Uzskatu - ja, maksājot 14 santīmu par biogāzes stacijās saražoto elektrības kilovatstundu, šīs stacijas necēla, tad par astoņi santīmiem, ko paredz jaunais atjaunojamo energoresursu (AER) likumprojekts, tās cels vēl mazāk," sacīja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

Viņš norāda, ka no 58 biogāzes kvotu īpašniekiem, kuriem no 2009.gada triju gadu laikā bija jāuzceļ stacijas ar 54 megavatu (MW) kopējo jaudu, šī gada beigās labākajā gadījumā būs uzbūvēti desmit MW.

"Ar 14 santīmiem pietiek, lai investīcijas biogāzes ražotnē, nopietni strādājot, atpelnītu 6-7 gados. Lai būtu pa nullēm, vajag kādus 11 santīmus, protams, ja biogāzes ražošanu grib apturēt pavisam, var likt tos astoņi santīmus," uzskata viens no nedaudzo biogāzes iekārtu īpašniekiem Latvijā Jānis Vinters. Minētie astoņi santīmi veidojas tādējādi, ka jaunajā likumā Ekonomikas ministrija (EM) grib atteikties no diskriminējošajām kvotām un ieviest piemaksu sistēmu. Izejot no tās, elektrības ražotāji no biogāzes saņemtu elektrības tirgus cenu, kas pašlaik ir aptuveni 3,5 santīmi, piemaksas par CO2 izmešu samazināšanu - aptuveni 1,7 santīmi, kā arī par uzstādīto jaudu - ap 3,3 santīmiem, paredz likumprojekts.

"Man šķiet, ka vislabākā ir bonusu jeb punktu sistēma, kāda tā ir Vācijā, - ja ražo biogāzi tikai no augiem, cena ir viena, ja izmanto arī lopu mēslus, tādā veidā sakopjot vidi, tad ir klāt piemaksa, ja izmanto arī siltumu, tad vēl," uzskata viens no biogāzes pionieriem Latvijā, saimniecības "Mežacīruļi" īpašnieks Juris Cīrulis. "Var iet pat tālāk un ar piemaksām atbalstīt arī inovācijas, piemēram, biogāzes izmantošanu transportā vai nevis siltuma, bet aukstuma ražošanu. Kāpēc mums augļi jāved uz saldētavām Polijā, tepat var uztaisīt labu labo loģistiku!"

EM, šķiet, vismaz daļēji šajos ierosinājumos ieklausījusies un apsver papildu bonusu piešķiršanu tiem, kas biogāzi ražo no kūtsmēsliem, laikrakstam apliecināja ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) padomnieks Edgars Vīgants. Bonusa apjomi gan vēl nav zināmi. "Ja biogāzes ražotāji prasa 11 santīmu, tad lai starpību no 8,5 līdz 11 santīmiem iegūst, pārdodot siltumu. Nekādas milzīgas papildu investīcijas tur nevajag, pietiek aizvilkt vienu plastmasas cauruļvadu līdz tuvākajai pašvaldībai, kas tad tur ierīko koģenerācijas staciju," uzskata Vīgants un piebilst, ka konkrēts piemērs esot Getliņu atkritumu izgāztuve, kas savu biogāzes stacijā saražoto siltumu izpūš gaisā, lai gan to būtu vajadzējis izmantot Ķengaragā.

Biogāzes asociācija cer, ka beigās jaunais AER likums taps veiksmīgs, lai gan tagad jautājumu vairāk nekā atbilžu. "Man bail, ka 2020.gadā, nesasniedzot Eiropas Savienības izvirzītos zaļās enerģijas mērķus, mēs sāksim meklēt vainīgo, taču šā vai tā dabūsim maksāt lielas soda naudas, piemēram, zaļo sertifikātu iepirkuma veidā," noraizējies ir Kārkliņš.

Pēc EM datiem, līdz 2020.gadam ar biogāzi ieplānots saražot 94 MW. Tā ir jauda, kas atbilst 90 "Mežacīruļu" izmēra stacijām un 200 Vintera stacijām.