Straujuma: akcionāru līgumā ar «airBaltic» investoru izdarīti 20 būtiski labojumi

«Jāteic – visu cieņu Rihardam Kozlovskim, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram un Martinam Gausam, ka īsā laikā spēja mainīt šo punktus, panākot, ka «Sukhoi» vietā tiks pirktas «Bombardier» lidmašīnas, nodrošinot, ka šurp atbrauc «Bombardier» pārstāvji, kas pirms tam nebija paredzēts,» sacīja premjere.

Tāpat panākts, ka tiks veiktas izmaiņas biznesa plānā. Valdības vadītāja neatklāja, ko vēl paredzējā Latvijai neizdevīgie punkti akcionāru līgumā.

Uz jautājumu, kāpēc valdība vispār piekrita slēgt līgumu ar investoru, par kuru bažas bija izteikusi Drošības policija, Straujuma atbildēja: «Satiksmes ministrs Anrijs Matīss zaudēja darbu, jo viņš atnāca uz valdību ar diviem priekšlikumiem, kuri abi bija nepieņemami – gan investors ar piedāvājumu pirkt «Sukhoi» lidmašīnas, gan arī piedāvājumu sniegt valsts atbalstu šim uzņēmuma. Mēs jau redzējām, kas notika ar Igaunijas aviokompāniju, kuru bija atbastījusi valsts. Tādas viņš nolika mums priekšā variantu, ko pirms tam bija pats kritizējis un nereālu variantu, bet tā nedrīst darīt! Viņš mums šos variantus nolika priekšā un pateica, ka mēs esam tur, kur mēs esam. Trešais variants nozīmēja pieļaut zināmas problēmas «airBaltic» attīstībā.»

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima 3.decembra sēdē atļāva «airBaltic» kapitalizēt Valsts kases aizdevumu. Parlamenta lēmums atļauj finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam par turpmākajām darbībām «airBaltic» attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, «airBaltic» pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas, kas nodrošina, ka darījumam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kā arī paredz noteikumu, ka «airBaltic» un tā meitasuzņēmumi nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvijas, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Vēstīts arī, ka valdība ārkārtas sēdē 19.novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar «airBaltic» atrasto investoru Montāgu -Girmesu pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju. Montāgu -Girmess aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, «airBaltic» aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% «airBaltic» kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt.

«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.