Vietējie iedzīvotāji ir satraukti un izmisumā izkauj saimniecībā esošas cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests gan atgādina, ka cilvēkam arī inficētā gaļa nav kaitīga, taču vietējie iedzīvotāji dzīvo bailēs un neziņā.
Latgales iedzīvotāji izkauj cūkas un dzīvo neziņā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan cūku mēris cilvēkiem nav kaitīgs, daži izvairās cūkgaļu lietot uzturā. Daudzi preventīvos nolūkos nokauj piemājas saimniecībā esošās cūkas, izlietojot gaļu pārtikā.
Daži ēst to atsakās. Bail.
«Jā, protams, baidās. Baidās lietot gaļu, ēst, baidās dzīvot laukos, kā būs tālāk,» stāsta Ezernieku iedzīvotāja Kristīne.
Arī Lāsma, Dagdas iedzīvotāja, atzīst, ka uzturā nelieto cūkgaļu: «Pārsvarā atturamies no cūkas tieši. Pārsvarā iet vistu un zaķa. Kaut kas tāds, bet ne cūkas. Pirmkārt baidāmies par bērniem. Par sevi ir kā ir, bet par bērniem baidāmies, lai nesaslimtu utt. Protams, baidāmies.»
Vietējie mednieki šobrīd uz mežu dodas kā uz darbu, lai nomedītu mežacūkas, cerot, ka varbūt tādā veidā mazināsies baisās infekcijas izplatīšanās.
«Pierobežā gan Ķepovas pagastā, gan pārējos pierobežas pagastos jau ir atrastas beigtas mežacūkas. Tika veiktas analīzes, un apstiprinājies gan klasiskais, gan arī Āfrikas cūku mēris. Manā skatījumā situācija ir ļoti nopietna,» uzsver medību kolektīva «Andrupenes mednieks» vadītājs Aleksandrs Stepiņš.
Lai gan vēl nav oficiāli apstiprinātas informācijas, tiek izteikti minējumi -
mēris varētu būt ievazāts no Baltkrievijas gan ieklīdušo mežacūku, gan pašu cilvēku migrācijas ceļā.
Šobrīd reģionā ieviesti gaļas produktu pārvietošanas ierobežojumi.
«Patlaban tiek veikti preventīvie pasākumi, kas ierobežo mājdzīvnieku kustību, pārvietošanu. Un ir lieguma zonas, kur mēs nevaram pārvadāt gaļas izstrādājumus. Mēs to varam tikai savas teritorijas robežās izvest un ievest. Tirdzniecība netiek ierobežota gadījumos, ja tirgotājam ir visas nepieciešamās atļaujas,» stāsta Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Azins.
Drūmu ikdienas ainu iezīmē zemnieku saimniecības saimnieks Visvaldis: «Ierobežojumi ir baigie. Uz fermu var iet tikai saimniece. Vajag piesargāties, vajag dezinficēties. Principā baigi, baigi stingri.
Pagaidām mēs nezinām, kas būs. Gaidām no Rīgas lēmumu.
Ceram, ka būs par labu zemniekam.»
Pārtikas veterinārais dienests pārbauda ikvienu saimniecību karantīnas teritorijā. Šobrīd no valdības tiek gaidīti norādījumi kā rīkoties tālāk, bet iedzīvotāji, lai arī ir informēti, tomēr baidās – par saviem bērniem, par lopiem un savām saimniecībām un neziņā par to, cik ilgi būs jādzīvo tādā drūmā ikdienā.