T, 17.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kā Grieķijas sarežģījumi ietekmēs mūs katru?

Kā Grieķijas sarežģījumi ietekmēs mūs katru?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Vai un kā Grieķijā notiekošais ietekmēs Latvijā dzīvojošos? Ministrijās lēš, ka Grieķijas sarežģītās situācijas ietekme uz Latvijas ekonomiku būs zema, bet makroekonomikas eksperts pieļauj - ja krīze padziļināsies, Latvijas tūristiem Grieķija var kļūt pievilcīgāka.

Trīs svarīgi faktori

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis TVNET norādīja, ka, vērtējot Grieķijas problēmu ietekmi uz Latviju, iezīmējas trīs faktori.

Pirmais ir savstarpējās ekonomiskās attiecības, kas Grieķijai ar Baltijas valstīm ir niecīgas. Latvijai pērn savstarpējā preču tirdzniecība bija 26 miljonu eiro vērtībā jeb 0,1% no IKP. Pakalpojumu eksports bija 7 miljonu eiro vērtībā, bet imports - 9,4 miljonu eiro vērtībā. Ļoti iespējams, ka Grieķijas krīze šos apjomus būtiski nemainīs, kaut eksportētājiem jārēķinās ar samaksas saņemšanas grūtībām.

Turklāt, ja krīze padziļināsies, Latvijas tūristiem Grieķija var kļūt pievilcīgāka.

Līdzīgi maznozīmīgas savstarpējās ekonomiskās attiecības ar Grieķiju ir arī Igaunijai un Lietuvai.

Foto: Reuters/Scanpix

Otrais faktors ir Grieķijas notikumu attīstības trieciens eirozonas finanšu sistēmai, kā dēļ reģiona ekonomikas var saskarties ar kreditēšanas nosacījumu izmaiņām, līdzīgi kā tas bija vērojams 2011. un 2012. gadā. No šā aspekta Baltijai, tai skaitā Latvijai, riski ir minimāli, jo eirozonas finanšu institūciju ekspozīcija reģionā ir neliela. Aktuālāk tas skartu Horvātiju, Čehiju, Slovākiju un Bulgāriju.

Pēc bankas pārstāvja domām, trešo faktoru ir sarežģīti izvērtēt, jo Grieķijas valdības uzvedību nav iespējams prognozēt. Primārais jautājums ir, kā notikumi ietekmēs patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, jo īpaši reģiona lielākajās ekonomikās. No vienas puses, pret šo krīzi vairāku gadu garumā varētu būt izveidojusies rezistence.

Tomēr, ja situācija eskalēsies, visticamāk, sekas būs jūtamas arī Latvijā.

Tādēļ, ja vērtē tiešo ietekmi, tad tā ir maznozīmīga. Tomēr netiešie riski ir pietiekami nopietni, lai arī kopš krīzes pirmā uzplaiksnījuma ir veikts daudz pasākumu negatīvās ietekmes mazināšanai.

Piemēram, ja Grieķijas valdības destruktīvā rīcība turpinās vai tiek pieļautas kādas kļūdas no kreditoru vai institūciju puses, var pieaugt spriedze finanšu tirgos un lielāko aizdevēju valstu iekšpolitikā. Jo Grieķijas atteikšanās pildīt saistības kreditoru valstīs var nozīmēt jaunus izaicinājumus to budžetiem un noskaņojuma kritumu ekonomikā, kas jau tieši atsauktos uz Latvijas ekonomiku.

Negatīvākā scenārija gadījumā ekonomiskā izaugsme var nokristies līdz ļoti zemam līmenim vai pat apstāties, jo Latvija izjūt arī Krievijas ekonomikas lejupslīdi, atzina eksperts.
Foto: AP/Scanpix

Nozīmīgā krīzes vadība

Tādēļ liela loma būs krīzes vadībai, un jācer, ka ir izvērtēti visi riski, lai izvairītos no haotiskas notikumu attīstības. Grieķijas jautājums ir nonācis līdz situācijai, par kuru daudz runāts, bet reti kurš pieļāva, ka tik tālu beigu beigās nonāks.

Lai arī Grieķija ir nonākusi maksātnespējas situācijā, kad var īstenoties nosacījumi, kas liktu Grieķijai pamest eirozonu un arī, iespējams, zaudēt ES dalībvalsts statusu,

ir skaidrs, ka joprojām tiek darīts viss, lai šāds scenārijs neīstenotos.

Iznākums izrietēs no politiskajām likmēm un uzstādījumiem. Taču jebkura iznākuma gadījumā, tai skaitā, ja tiks panākta vienošanās, tā nebūs galīgā, un Grieķijas parādu krīze un ar to saistītā nenoteiktība vilksies ļoti ilgi.

«Tikmēr jaunumi ir sagaidāmi katru dienu, tomēr kādas kardinālas izmaiņas varētu būt vien nākamnedēļ, kad būs zināmi Grieķijas referenduma rezultāti. Lai arī šā referenduma juridiskais statuss ir apšaubāms, tas sniegs tālāko norādi uz Grieķijas valdības iespējamo rīcību.

Tikmēr mūsu sabiedrība šo drāmu var vērot ar salīdzinoši vēsu prātu un pavērtēt, kādas sekas valstij īsā laikā spēj nodarīt populisms, kas pietiekami bieži dzirdams arī mūsu politikā, bet īpaši bija uzplaucis krīzes laikā,» atgādināja Gašpuitis.

Nejutīsim tiešu ietekmi

Savukārt Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena TVNET skaidroja, ka Latvijas sadarbība ar Grieķiju ir pavisam neliela,

līdz ar to notikumu Grieķijā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir nebūtiska.

Vērtējot notikumu Grieķijā nozīmi Latvijai no tūrisma aspekta, jāuzsver, ka Latvija nav populārs grieķu tūristu galamērķis, līdz ar to ekonomiski Grieķijas notikumi Latvijas ienākošā tūrisma nozari tieši neietekmē.

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Grieķiju

Eksports, milj. EUR

2013

2014

2015 I-IV

Pavisam

10021,3

10257,3

3338,4

Grieķija

11,6

16,5

6,6

% no visa eksporta

0,12

0,16

0,20

Imports, milj. EUR

2013

2014

2015 I-IV

Pavisam

12635,1

12683,0

3979,9

Grieķija

9,7

9,9

2,4

% no visa importa

0,08

0,08

0,06

Savukārt, vērtējot izejošo tūrismu jeb tūrisma komersantu apkalpotos Latvijas iedzīvotājus ārvalstu ceļojumiem, Latvijas iedzīvotāju interese par ceļojumiem uz Grieķiju ir ļoti strauji augusi, 2014.gadā pat dubultojusies, sasniedzot 32 tūkstošus. Detalizētāku informāciju par Grieķijas notikumu ietekmi uz Latvijas izejošā tūrisma komersantiem var sniegt izejošā tūrisma operatori un aģenti.

Eksports pa preču grupām 2014.gadā

Eksports uz Grieķiju,

milj. EUR

Eksports uz Grieķiju,

struktūra

%

Grieķijas īpatsvars no visa

preču grupas eksporta,

%

lauksaimniecības un pārtikas produkti

2,6

15,9

0,13

minerālie produkti

0,5

3,1

0,06

ķīmiskās rūpniecības produkti

0,6

3,7

0,06

vieglās rūpniecības preces

1,2

7,4

0,25

koks un koka izstrādājumi

1,0

6,2

0,06

parastie metāli un metālu izstrādājumi

0,1

0,3

0,01

mehānismi, mehāniskas ierīces elektroiekārtas

9,7

58,8

0,56

satiksmes līdzekļi

0,0

0,0

0,00

pārējās preces

0,8

4,6

0,07

Kopā

16,5

100,0

0,16

Pakalpojumu eksports 2014.gadā

Eksports uz Grieķiju,

milj. EUR

Eksports uz Grieķiju,

struktūra

%

Grieķijas īpatsvars no

visa grupas eksporta,

%

pārvadājumi

3,19

46,0

0,20

ceļojumi

2,02

29,1

0,28

citi pakalpojumi

1,72

24,8

0,11

Kopā

6,93

100,0

0,18

Arī Finanšu ministrijā norādīja, ka Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznīcināta.

Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai.

Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Foto: AP/Scanpix

Atgriežoties pie iespējamajām ietekmēm, ministrijā norāda, ka nedaudz plašākā mērogā Grieķijas problēmas Latvijas ekonomiku var ietekmēt arī caur citu Grieķijas ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un kopējās ekonomiskās izaugsmes vājināšanos eirozonā.

Tomēr arī šeit tiešā ietekme no tirdzniecības vājināšanās var būt tikai ļoti ierobežota, ņemot vērā to, ka Grieķijas ekonomikas apmērs Eiropas Savienības un eirozonas mērogā ir nenozīmīgs, un arī valstīm, kas ir lielākās eksportētājas uz Grieķiju, kopējā eksporta apjomā Grieķijas īpatsvars ir niecīgs.

Starp lielākajām eksportētājām uz Grieķiju ir tādas valstis kā Krievija un Irāka, kur lielu daļu veido naftas produktu eksports.

Savukārt eirozonas valstīm, kas ir lielākās eksportētājas uz Grieķiju – Vācija, Itālija, Nīderlande, Francija un Spānija, – eksports uz Grieķiju nevienai nepārsniedz 1% no kopējā eksporta.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu