Krievijas politologs: Rietumu sankcijas nemotivēs Kremli mainīt politiku (4)

Viņš uztver sankcijas kā stingru Krievijas īstenotās politikas noraidīšanu, nevis kā šīs pašas politikas ietekmēšanas instrumentu. «Sankcijas pret Irānu, kaut arī tās ir bijušas ļoti spēcīgas, nenoveda pie problēmas atrisināšanas, un valsts ir iemācījusies sadzīvot ar tām, pat ņemot vērā to, ka tika liegts budžetu veidojošs resurss. Gadījumā ar Krieviju pat tas būtu grūti īstenojams: Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes daudz lielākā mērā nekā ASV no Irānas naftas. Krievijas tirdzniecības apgrozījuma daļa ar ASV veido 3%, mums ar Ukrainu - 5%, savukārt Eiropas Savienības (ES) daļa [ar Krieviju] veido 50%. Jautājums ir par to, vai kāds Eiropā mēģinās pārraut šīs saites,» vērtē speciālists.

Vienlaikus sakāves risks Krievijai ir visai liels pat vidēja termiņa perspektīvā, un tas nav saistīts ar Rietumu sankcijām.

Tie ir iekšējie Krievijas riski, galvenokārt ekonomiskie riski,

jo šajā jomā arī līdz šim bijis diezgan daudz problēmu, uzsvēra eksperts. «Savukārt jebkuras darbības, līdzīgi tām, kuras mēs tagad novērojam, pirmkārt, noslogo Krievijas valsts ekonomisko sistēmu,» sacīja politologs.

Pēc Utkina vārdiem, situācija Krimā pati vēl nevarētu sagraut Krievijas ekonomiku, taču nopietnu risku rada kopējā atkarība no tirdzniecības ar izejvielu resursiem, neīstenota modernizācija un nepieciešamība turpmāk uzturēt Krimas iedzīvotājus.

«Vēl jo vairāk, pašlaik neoimperiālisti saka, ka ekonomiskā izaugsme mums nav nepieciešama, tās vietā ir vajadzīga varenība. Tas ir tiešais ceļš uz sabrukumu,» brīdina eksperts.

«Nevar garantēt, ka Krievijas valdība saglabās realitātes izjūtu, jo esam situācijā, kad psiholoģiskajam aspektam ir liela nozīme. Pastāv iracionālas tieksmes elements, kādu izjūt romāna «Gredzena pavēlnieks» varoņi pret Varas gredzenu. Uz daudziem cilvēkiem, kuri citādā ziņā ir stipri un adekvāti, tas iedarbojas,» uzskata Krievijas politologs.