Izstrādāts alternatīvs «Rail Baltica» līnijas variants, kā šķērsot Mārupes novadu

Viņš paskaidroja, ka alternatīvā varianta realizācijai nebūtu jānojauc neviena ēka, visā trases garumā 300 metru zonā atrodas astoņas dzīvojamās ēkas un trīs uzņēmumi, kuru darbība nebūtu jāpārtrauc, kā arī nesadalītu Vētrasciemu. Kā mīnusu Balgalis norādīja, ka tas paredz ātruma samazinājumu, taču variantu iesniegs turpmākam izvērtējumam.

Iedzīvotāji pauda neapmierinātību, ka līdz šim oficiāli nav bijuši pieejami nekādi dokumenti un projekta vizuālie materiāli un ka nebija paredzēts šādu variantu sestdien apspriest. Tas radot aizdomas par prettiesisku rīcību, kas esot «izstrādāta iepriekšējā vakarā un maldina iedzīvotājus».

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs aicināja projekta izstrādātājus neapspriest piedāvāto variantu.

Balgalis savukārt uzsvēra, ka variantu var neapspriest, taču tas tik un tā tiks iesniegts turpmākajam izvērtējumam, jo esot izstrādāts pēc iedzīvotāju un uzņēmēju priekšlikumiem.

Mārupes novada domes juriste Gaļina Sušiņina savukārt sacīja, ka visa plānošana esot pret normatīvajiem aktiem, kas nosaka procedūru, kā ir jāveic teritoriālā plānošana.

«Ir nacionālās un reģionālās attīstības plāns un ir pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Mēs redzam plānos «Rail Baltica», taču ne tuvu tai vietai, kā plāns tiek iecerēts tagad. Šī plānošana ir pretēji normatīvajiem aktiem, kas nosaka procedūru, kādā ir jāveic teritoriālā plānošana. Neviens nevar pats nolemt, kur viņš drīkst un kur nedrīkst kaut ko būvēt,» teica Sušiņina, vienlaikus uzsverot, ka nav arī iespējams veikt iespaida uz vidi novērtējumu, jo plāni nepārtraukti mainās.

Tāpat Sušiņina norādīja, ka citas pašvaldības atbalsta šo projektu, jo viņu iedzīvotāji teritoriālajā plānošanā tika iesaistīti jau sen un tika rezervētas vietas turpmākajiem pētījumiem, savukārt Mārupes novadā apspriede sākusies nesen un varianti nepārtraukti mainās.

Satiksmes ministrijas (SM) Dzelzceļa departamenta vadītājs Māris Riekstiņš norādīja, ka jaunais alternatīvais variants tika jau iepriekš iesniegt ministrijā, taču tolaik SM to noraidīja. Tagad, vēlreiz pārskatot visus variantus, SM uzskata, ka tas tomēr ir apspriešanas vērts. Ja būs citi papildinoši risinājumi, tad tas būšot darbs pētniekiem - turpmākā pusgada laikā sniegt savu izvērtējumu, viņš piebilda.

No 23.februāra kopumā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar «Rail Baltica II» trases, notiek sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības aicinātas izteikt priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darbā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai noteikts pagarināts, 32 dienu, periods, kas noslēgsies 15.martā, un tā laikā ikviens aicināts iepazīties ar paredzēto darbību un nosūtīt rakstveida priekšlikumus un komentārus Vides pārraudzības valsts birojam, norādot, kas jāņem vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.

Iepriekš veiktajā izpētes darbā noteikts, ka «Rail Baltica II» trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. «Rail Baltica II» Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība «RB Latvija».

«Rail Baltica II» projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas «Aecom Ltd.» 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. «Rail Baltica II» projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

«Rail Baltica II» dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā pašlaik visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.