Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Eksperti: Diezin vai «Lattelecom» un LMT apvienošana cels pakalpojumu cenas

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis FOTO: LETA

Pēc iespējamās «Lattelecom» un «Latvijas Mobilā telefona» (LMT) apvienošanās telekomunikāciju tarifi, visticamāk, nepalielināsies un turpinās pazemināties, diskusijā par abu valstij daļēji piederošo uzņēmumu nākotni teica nozares pārstāvji un eksperti.

Diskusijas gaitā arī izskanēja atšķirīgi viedokļi par to, vai apvienošanās mazinās konkurenci.

Skepse par cenām

Vislielāko skepsi par cenu un konkurences vides attīstību pauda Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, kurš teica: «Ja skatāmies no klienta puses, tad Latvijā veidosies uzņēmums, ko saucam par supermonopolu. Konkurence noteikti mazināsies. Patērētāji cietīs. Patlaban Latvijā ir līdzsvars telekomunikāciju nozarē, pēc apvienošanās šis līdzsvars tiks izjaukts. Attīstīsies situācija, ka tīkla attīstību valsts mērogā varēs veikt tikai šis lielais uzņēmums. Tīklu veidot mazam uzņēmumam nebūs iespējams.»

«Ja runājam par konkurenci, gribu nedaudz oponēt Leļa kungam. Ja skatāmies uz mobilo sakaru tirgu, vienalga, kādu sinerģijas modeli «Lattelecom» un LMT izvēlēsies, šī konkurence paliks. Redzam, ka arī citi uzņēmumi veido sinerģiju pakalpojumu līmenī. Mobilie operatori ar satelīttelevīzijas operatoriem jau patlaban piedāvā konkurējošus pakalpojumus. Fiksētie operatori pat piedāvā elektroenerģiju un tuvākajā laikā, runājot par «Baltcom», sniegs arī bezvadu pakalpojumus, jo frekvences tam ir,» diskusijā izteicās Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.

Beļskis teica, ka ar laiku Latvijā varētu būt līdz pat četriem bezvadu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, LMT, «Tele2» un «Bite Latvija» pievienojoties arī maksas televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējam «Baltcom», kas atrodas apvienošanās procesā ar līdzīga profila uzņēmumu «Izzi».

Vēl kāds spēlētājs?

«Pat ja sīvas konkurences apstākļos kāds no šiem klasiskajiem mobilajiem operatoriem vājināsies, frekvenču loks būs brīvs un nāks kāds, iespējams, lielāks un vēl agresīvāks spēlētājs. Līdz ar to tēze, ka liels uzņēmums noteiks cenas, ir nepamatota. Par pakalpojumu sinerģiju ir vismazākās bažas. Latvijā normatīvais regulējums nodrošina efektīvu konkurenci visos sektoros. Satiksmes ministrijai vairāk interesē šā procesa juridiskā forma, ko iegūs valsts budžets un valsts kā akcionārs,» viņš sacīja.

Ekonomikas pētniecības centra «Baltic International Center for Economic Policy Studies» (BICEPS) direktors Alfs Vanags, kura vadītā iestāde veic neatkarīgu pētījumu par iespējamo abu operatoru apvienošanos, diskusijā vēl nebija gatavs izteikt konkrētus secinājums.

«Secinājumu vēl īsti nav, bet domājam, ka

apvienotais uzņēmums būtu trešais lielākais Latvijā aiz «Latvenergo» un «Swedbank».

Apvienotā uzņēmuma daļa telekomunikāciju tirgū būtu aptuveni 50%. Ja šāda apvienošanās oficiāli būtu dienas kārtībā, tā būtu obligāti jāizpēta Konkurences padomei (KP). BICEPS pētījumu, kurā izmantojam pasaulē konkurences izpētē lietoto metodiku, var uzskatīt par tādu kā konkurences priekšizpēti. Svarīgs jautājums ir: kas notiks ar pakalpojumu cenām? Pētījums necentīsies šo jautājumu par 100% atbildēt, bet saprast, kā cenu attīstību izrēķināt un kā to salīdzināt ar sinerģijām, kas radīsies, uzņēmumus apvienojot,» teica Vanags. Viņš norādīja, ka pētījumu paredzēts pabeigt šajās dienās - novembra beigās - un publiskot decembra sākumā.

Cenas nemainīšoties

LMT padomes priekšsēdētājs un «TeliaSonera» mobilo sakaru biznesa «Mobility» vadītājs Baltijas valstīs Kenets Rodne uzstāja, ka, kompānijām satuvinot pakalpojumus vai apvienojoties, cenas nemainīsies un, visticamāk, turpinās pazemināties.

«Esmu bijis industrijā krietni ilgu laiku, un vienīgās cenu izmaiņas, ko esmu redzējis, ir - lejup! Es neredzu, kā cenu kāpums varētu notikt. Tas nenotika Zviedrijā, tas nenotika Igaunijā. Cenas kritās, pateicoties attīstībai, apjomam un mērogam. Telekomunikācijas ir no mēroga atkarīgs bizness, kas prasa milzu investīcijas, un katrs investors, vienalga, vai tā ir valsts vai privātais sektors, prasa atdevi no savas investīcijas,» sacīja Rodne.

«Par cenām - katra kompānija vēlētos celt cenas, bet klienti ir ar mieru tikai tik daudz maksāt. Un tad ir konkurenti, tie ir tepat aiz stūra un labprāt paņems klientus, ja nedosim to, ko klienti vēlas. Tirgus ekonomika darbojas šeit tāpat kā Somijā un Igaunijā neatkarīgi no tā, vai ir fiksēto un mobilo pakalpojumu kombinācija vai nav,» viņš teica.

Mazākas izmaksas

«Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kas medijos bieži skaidrojis un aizstāvējis «LMT» un «Lattelecom» apvienošanās ideju, teica, ka apvienojoties tiktu ietaupītas izmaksas, tādējādi radot iespējas pazemināt pakalpojumu cenas. Vaicāts par ietaupījumu apjomu, Kokins teica: ««Lattelecom» valde nāca ar aplēsi 46 miljoni latu, bet pēc ministru darba grupas ieteikuma nodibinājām kopīgu darba grupu ar LMT padomi. Šī darba grupa nonāca pie aplēses, ka sagaidāmais ietaupījums ir 39 līdz 47 miljoni latu.»

«Lattelecom» padomes vadītājs skaidroja, ka summa veidota, «rēķinot pēc nākotnes naudas plūsmas vērtības modeļa. Kārtējos ietaupījumos tas ir 13 miljoni latu gadā abiem uzņēmumiem. Tas, kā tas sadalās starp abiem uzņēmumiem, ir samērā sarežģīts aprēķins.»

Stiprina konkurētspēju

Arī trīs ministru darba grupas vadītājs ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts teica, ka iespējamā apvienošana saskan ar Eiropas telekomunikāciju industrijas tendencēm un Latvijā, visticamāk, stiprinātu abu Latvijas operatoru konkurētspēju.

«Kompānijas iet pāri robežām, strauji notiek saplūšana telekomunikāciju jomā. Veidojas lieli, spēcīgi spēlētāji. Valsts interesēs ir, lai Latvijā iesakņotos telekomunikāciju spēlētājs, kas ir spējīgs konkurēt ar lielajiem,» sacīja Pavļuts.

Jau ziņots, ka «Lattelecom» valde un padome vasaras beigās izvirzīja ideju par iespējamu apvienošanos ar LMT, lai pārtrauktu abu uzņēmumu vērtības samazināšanos un izmantotu pakalpojumu sniegšanas un administratīvo resursu sadarbības sinerģiju. Šī ideja tagad apspriesta trīs ministru - Pavļuta, finanšu ministra Andra Vilka (V) un satiksmes ministra Anrija Matīsa - darba grupā, kas sākotnēji dibināta, lai nodarbotos ar abu telekomunikāciju uzņēmumu privatizācijas jautājumu. Darba grupa patlaban gatavo valdībai ziņojumu par veidiem, kas uzlabotu «Lattelecom» un LMT pārvaldību, tostarp uzņēmumu apvienošanu.

«Lattelecom» dibināts 1992.gadā kā valsts uzņēmums «Lattelekom». 1994.gadā tas pārtapa par SIA «Lattelekom» un par uzņēmuma īpašnieku (49%) kļuva Dānijā reģistrētais «Tilts Communication», kas tobrīd piederēja Somijas «Sonera», britu «Cable&Wireless» un Latvijas valstij (51%). 1998.gadā «Sonera» iegādājās «Cable&Wireless» daļas, un 2002.gadā «Sonera» apvienojās ar zviedru «Telia», veidojot tagadējo «Lattelecom» 49% līdzīpašnieku «TeliaSonera».

«Latvijas Mobilais telefons» (LMT) dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma pieder zviedru «TeliaSonera», 23% - «Lattelecom», 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un 5% - Latvijas valstij.

Uz augšu
Back