AS «Reverta» ir lūgusi atbildīgajām iestādēm pārbaudīt, vai trīs tiesnešu un no pienākumu pildīšanas atceltās maksātnespējīgās «Delfīns partneri», ar ko «Revertai» ir vairākas tiesvedības, administratores Ilzes Krastas kopīgajā atpūtas braucienā uz Stambulu nav saskatāmas koruptīvas darbības.
LETA rīcībā esošajā vēstulē ir norādīts, ka «Revertas» rīcībā ir nonākusi informācija par to, ka šā gada 3.oktobrī «Delfīns partneri» maksātnespējas procesa administratore Krasta, Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesas palātas tiesnese, Tiesnešu ētikas komisijas locekle Marika Senkāne, AT Civillietu tiesu palātas tiesnese Inese Grauda un Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese Ilze Freimane ir devušās kopīgā atpūtas braucienā no Rīgas uz Stambulu.
«Revertas» rīcībā nav informācijas par minētā brauciena finansējuma avotiem.
«Reverta» atsaucas uz Bangaloras principu 3.1.punktā noteikto, ka tiesneša uzvedībai neatkarīga novērotāja vērtējumā jābūt nevainojamai. Saskaņā ar 2.2.punktu tiesnesim jānodrošina, ka viņa uzvedība gan tiesā, gan ārpus tās saglabā un veicina sabiedrības uzticēšanos juristiem un tiesas prāvas dalībnieku ticību tiesneša un tiesu varas taisnīgumam.
Norādītais saskan gan ar tiesnešu, gan advokātu, gan prokuroru ētikas kodeksu noteikumu būtību un var tikt vienlīdz attiecināts uz visām minētajām profesijām. «Tiesu varas autoritāte sabiedrībā nav augsta un pārsvarā priekšstats par juridisko profesiju saskarsmi ir negatīvs, tādēļ fakts, ka tiesneses Grauda, Senkāne un Freimane ir devušās kopīgā atpūtas braucienā ar zvērinātu advokāti, maksātnespējas procesa administratori Krastu neatkarīgam vērotajām no malas var radīt šaubas par šo tiesnešu objektivitāti un personisku ieinteresētību,» rakstīts vēstulē.
«Revertai» ir pamats uzskatīt, ka minēto personu starpā ir pārrunātas izskatīšanā esošās lietas. Par minēto liecina fakts, ka jau ilgstoši AT Civillietu tiesu palāta nevar pieņemt lēmumu Krastas blakus sūdzības lietā. Krasta ir ieinteresēta pēc iespējas ilgāk saglabāt «Delfīns partneri» maksātnespējas procesa administratores amatu, lai turpinātu prettiesiskas darbības fiktīvo kreditoru interesēs, norādīts vēstulē.
Viens no ētiskas uzvedības standartu mērķiem ir arī nostiprināt sabiedrības uzticību tiesu sistēmai. Uzvedībai un rīcībai ir jāstiprina ticība tiesu varas godīgumam. Ir ne tikai jārīkojas taisnīgi, bet šai rīcībai ir jābūt arī redzamai. «Revertai» ir pamats pieļaut, ka tieši Krasta pateicībā par nākotnē iegūstamu labumu ir veikusi izdevumu apmaksu par šo tiesnešu un zvērinātas advokātes atpūtas braucienu.
Ievērojot iepriekš norādītos apstākļus, «Reverta» lūdz pārbaudīt, vai Senkānes, Graudas un Freimanes rīcībā, dodoties kopīgā braucienā ar Krastu uz Stambulu, nav saskatāmas koruptīvas darbības, kā arī vai minēto personu rīcība nepārkāpj šo amatpersonu ētikas standartus, kā arī vai laikā kad norisinājās šis atpūtas brauciens, minētajām tiesnesēm ir bijis piešķirts atvaļinājums.
Vēstule 28.oktobrī ir nosūtīta Tiesnešu ētikas komisijai, Jūrmalas tiesas priekšsēdētājam, AT priekšsēdētājam, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kā aģentūrai LETA norādīja Tiesu administrācijas pārstāve Līva Rancāne, Tiesnešu ētikas komisija vēstuli ir saņēmusi un konkrēto jautājumu nolemts iekļaut izskatīšanai nākamās komisijas sēdes darba kārtībā 8.novembrī.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa atstājusi bez izskatīšanas Krastas sūdzību par viņas atcelšanu no pienākumu pildīšanas. Lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā pieņemšanas brīdī, līdz ar to Krasta vairs nav «Delfīns partneri» administratore. Viņa no pienākumu pildīšanas tika atcelta neobjektivitātes dēļ.
Tomēr, kā vēstulē norāda «Reverta», Krasta bija iesniegusi blakus sūdzību AT un faktiski turpina pildīt administratores pienākumus minētajā maksātnespējas procesā. Pēc «Revertas» domām, jau ilgstoši AT Civillietu tiesu palāta neveic Civilprocesa likumā noteiktās darbības, tas ir, nepieņem lēmumu par atteikumu ierosināt apelācijas tiesvedību.
«Reverta» AT Senātā ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu strīdā ar maksātnespējīgo uzņēmumu arī par parāda piedziņu aptuveni divu miljonu latu apmērā. Kā pastāstīja «Revertas» Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, «Reverta» kasācijas sūdzībā norādījusi, ka AT nelikumīgi balstījusi savus secinājumus tikai uz «Delfīns partneri» apgalvojumiem, ka uzņēmums pats sev naudu it kā ir aizdevis, nevis savulaik ieguvis no AS «Parex banka» izsniegtā kredīta.
Pēc Ozoliņas teiktā, šī lieta kopumā rada bažas par tiesībsargājošo iestāžu spēju operatīvi un mērķtiecīgi reaģēt gadījumos, kad tiek veiktas krāpnieciskas darbības lielos apmēros.
AT Tiesu palāta pērn decembrī noraidīja «Revertas» prasību pret uzņēmumu. Arī pirmā instance - Rīgas apgabaltiesa - pērn maijā pilnībā noraidīja «Revertas» prasību.
Ozoliņa sacīja, ka «Delfīns partneri» savas saistības pret banku jau iepriekš atzina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajos gada pārskatos, tiesas procesos iesniegtajos dokumentos, tostarp tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā un tiesiskās aizsardzības procesa plānā, taču pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administratore centusies, pēc «Revertas» domām, nepamatoti atprasīt no «Revertas» naudas summas, kas likumīgi novirzītas «Delfīns partneru» saistību izpildei, kā arī vairs neatzina «Delfīns partneru» saistību pret «Revertu» apmēru.
Par «Delfīns partneru» amatpersonu un saistīto personu prettiesiskajām darbībām ir sākti jau vairāki kriminālprocesi, paskaidroja Ozoliņa.
