Tādos neglaimojošos rādītājos kā sociālā nevienlīdzība un nabadzības risks Latvija ir starp līderiem Eiropā. Nesenie Eiropas Komisijas sociālo lietu komisāra izteikumi tikai pastiprina iespaidu, ka līdz šim valsts nav darījusi pietiekami, lai atbalstītu trūkumā dzīvojošos. Ministru prezidenta Valda Dombrovska pārstāvis Mārtiņš Panke gan skaidro - šis ir pirmais gads pēc krīzes, kad Latvija var atvēlēt vairāk naudas sociālajām problēmām, un kā vienu no metodēm nabadzības apkarošanai min eiro ieviešanu.
Valdība uzskata, ka eiro palīdzēs apkarot nabadzību (488)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
EK sociālo lietu komisārs Lāslo Andors vakar TVNET publicētajā «Re:baltica» intervijā izteicās, ka par pievienošanos eirozonai Latvija samaksājusi pārāk augstu cenu, un lika secināt, ka tas lielā mērā noticis uz sociālo jautājumu rēķina.
Viena no lielākajām problēmām valstī joprojām ir sociālā nevienlīdzība, un kontekstā ar pārējām ES valstīm Latvijā ir lielākais to nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības robežas.
Valdība vēl nezina, ar kurām tieši metodēm mazināt nevienlīdzību
«Vienotā valūta Latvijas ekonomikai sniedz jaunas papildu izaugsmes iespējas,»
viņš saka. Premjera pārstāvis norāda, ka sociālās nevienlīdzības problēmas risināšana šobrīd esot viens no galvenajiem uzdevumiem valdības darba kārtībā. Par metodēm, ar kādām risināt nabadzību, Panke atbildi nesniedza, norādot, ka par tām patlaban tiek diskutēts valdībā.
Tomēr Dombrovskis ir apņēmies, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Viņa priekšlikums, kā to sasniegt, ir atbalsts vismazāk pelnošajiem iedzīvotājiem, kā arī ģimenēm ar bērniem. Ministru prezidents sola sociālo nevienlīdzību mazināt ar minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu, kā arī ar atvieglojumiem par apgādībā esošu personu.
Premjera pārstāvis: izejot no krīzes, nevarējām darīt visu vienlaicīgi
Pasaules Bankas pētījums apliecināja, ka Latvijā šobrīd ir visai daudz iedzīvotāju, kuru ienākumi ir katastrofāli zemi – 3% cilvēku dienā pelna mazāk nekā 5 dolārus, savukārt 1% - pat mazāk nekā 2 dolārus. Arī šo problēmu valdība cer atrisināt ar augstāk minētajām metodēm, īpaši minimālās algas paaugstināšanu, ko no nākamā gada 1.janvāra plānots palielināt par 25 latiem.
«Ir svarīgi novērst tā saucamo nabadzības slazdu. Cilvēkam strādājot algotu darbu, taču saņemot nepietiekami augstus ienākumus, viņš joprojām kvalificējas kā mazturīgs. Šā iemesla dēļ ir jāiet uz priekšu ar minimālās algas paaugstināšanu,» skaidro premjera preses pārstāvis.
Jautāts, kāpēc radusies situācija, ka EK pārstāvja teiktais rada iespaidu par valdības bezdarbību līdz šim, Panke norāda, ka šis gads ir pirmais, kad valsts budžetā ir palielināti izdevumi svarīgajiem jautājumiem: «Izejot no smagas krīzes, mēs diemžēl nevaram darīt vienlaicīgi visu nepieciešamo. Nākamā gada budžetā nabadzības risku mazināšana būs viena no prioritātēm.»