No «nulles deklarācijām» atlec labums bankām (41)

Tuvojoties «nulles deklarāciju» iesniegšanas beigu termiņam, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) filiāle «Vidzeme» ierīkojusi pat papildu darbavietas un pieņēmusi palīgā praktikantus, lai palīdzētu tiem, kas par savu mantisko stāvokli steidz paziņot pēdējās dienās.

Nauda jāieskaita kontā

Taču tiem, kam uzkrājumi ir un pēc pērnā gada 31.decembra «zeķē, burkā vai seifā» vēl glabājas skaidra nauda vairāk nekā 10 tūkstošu latu vai to ekvivalenta apmērā, viss, kas ir virs šīs summas, jāieskaita bankā. Turklāt tā, lai nauda kontā atrastos tieši 1.jūnija pusnaktī un vismaz 5 minūtes pēc tam.

Piemēram, ja cilvēks būs deklarējis 20 tūkstošus latu, bet no tiem līdz jūnijam 7 tūkstošus ir iztērējis, tad tādā gadījumā bankā jāiemaksā 3 tūkstoši latu. Ja tēriņu rezultātā palicis mazāk par 10 tūkstošiem latu, bankai nav jāmaksā nekas, informēja raidījums.

Taču tiem, kam nākas savu naudas koferīti nest uz komerciestādēm, daļu var nākties atstāt bankai pavisam, un tieši tas satraucis kādu «Top10» skatītāju, kurš raksta: «Piemēram, «Swedbank» iemaksājot 20 tūkstošus eiro, jāmaksā ir 0,30 santīmi, bet par naudas izņemšanu – 80 eiro. Ja 10 000 personas veic šādas operācijas, banka nopelna 800 tūkstošus eiro jeb vairāk par pusmilijonu latu tikai no 10 tūkstošiem personu! (..) Tad rodas jautājums: ja valsts uzliek par pienākumu pildīt likumu un iemaksāt šo summu, tad

kāpēc mums būtu jāmaksā bankai par valsts pieņemtu likumu?

Tādējādi aktualizējas bankas lobijs šā likuma pieņemšanā.»

Vai tiek lobētas bankas?

Jurists un Latvijas Universitātes pasniedzējs Henrijs Buks-Vaivads piekrīt, ka šajā apstāklī var saskatīt banku interešu lobēšanu un valsts varējusi meklēt alternatīvas, kas netērētu deklarantu līdzekļus.

«Ja nu tu nevienai bankai nevari uzticēties? Tu nezini situāciju šodien. Ja nu 1.datumā iemaksāsi, bet 2.datumā būs kā Raimondam Paulam?! Ja jums gadījumā ir tādi naudas līdzekļi, kurus neapkalpo Latvijas kredītiestādes, tad jūs esat tiesīgs uzrādīt VID pēc viņu pieprasījuma, lai pierādītu savu līdzekļu esamību. Tad kāpēc mēs tāpat nevarētu uzrādīt savus uzkrātos latus vai eiro bez banku komisijas?» komentēja Buks-Vaivads.

Tikmēr VID apgalvo: vienīgais iemesls, kādēļ pēc 31.decembra neiztērētie uzkrājumi, kas pārsniedz 10 tūkstošu latu slieksni, jāieskaita bankā, turklāt tiem tur jāatrodas noteiktā laikā, ir tādēļ, lai viena un tā pati nauda netiktu deklarēta vairākkārt.

VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā intervijā «Top10» skaidroja: «Lai nebūtu tā, ka, kā jūs teicāt, atnes uz VID seifu, jo tad varētu būt tā, ka cilvēks atnes, parāda VID, viņš apskatās, tad aiznes mājās, iedod nākamajam, un tad nākamais atkal nāk uz VID atrādīt tieši to pašu naudu.»

Komerbanku asociācija: Tā ir valdības iniciatīva

Arīdzan Komercbanku asociācija uzskata, ka šoreiz pārmetumi bankām esot nevietā. Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace aizrāda:

«Bankas nekādā veidā nav šā priekšlikuma autors vai kā citādi lobējušas.

Tā ir valdības iniciatīva, acīmredzot uzskatot, ka šis ir tas veids, kā tiešām var uzrādīt, ka tā nauda reāli ir.»

Normatīvi nosaka, ka skaidras naudas iemaksas persona veic saskaņā ar kredītiestādes pakalpojuma nosacījumiem fiziskām personām vai arī - vienojoties individuāli. Tomēr «nulles deklarāciju» iesniedzējiem bankas nepiedāvā īpašus nosacījumus.

«Cilvēkiem vajadzētu plānot, kādā veidā viņi iemaksās šo naudu, jo paturēt naudu 5 minūtes nakts laikā diez vai būs iespējams. Iemaksu bankomāti nepieņems tik lielas summas un arī izņemt uzreiz nakts vidū nebūs iespējams, jo filiāles būs slēgtas. Tāpēc kaut kādu brīdi šī nauda atradīsies bankā un kaut kādu brīdi bankai jāuzņemas atbildība par šo skaidro naudu un jāapkalpo šī skaidrā nauda, tāpēc es gribētu teikt: tas nav bezmaksas pakalpojums,» savu nostāju raidījumam pauda «SEB bankas» valdes locekle Ieva Tetere.

Arī «Swedbank» Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa «Top10» skaidro, ka bankai skaidras naudas darījumi ir ļoti dārgi un klientu samaksātās komisijas nesedz bankas izmaksas. «Ja klients vēlas izvairīties no skaidras naudas izņemšanas komisijas, tad šī skaidrā nauda ir jāiemaksā depozītā. Naudas iemaksāšana depozītā neko nemaksā, un, ja depozīta termiņš ir vismaz trīs mēneši, tad arī izņemšana neko nemaksā,» norādīja Tiltiņa.

FM: Prasība ir atbilstoša Satversmei

Šobrīd vēl nav apkopota provizoriskā informācija par skaidrās naudas deklarēto apjomu. Informācijas par to, cik no šīs summas ir iedzīvotāju neiztērētā starpība, kas nonākusi banku apritē, visticamāk, nebūs vispār.

«Pirmkārt, mēs bankai informāciju varam prasīt tad, ja konkrētai fiziskai personai ir administratīvais process. Un vēl viena lieta ir tā - ja cilvēki bankā iemaksā naudu, ne vienmēr tiek norādīts, ka šī nauda tiek iemaksāta šā likuma izpildei,» piebilda VID pārstāve Dace Pelēkā.

Tikmēr Finanšu ministrija (FM) gan apgalvo, ka prasība naudu iemaksāt bankā gan ir «mazliet ierobežojoša», tomēr – samērīga un atbilstoša Satversmei. Banku komisijās iztērētos deklarantu līdzekļus ministrija upurē uz kopējā labuma altāra cīņā ar ēnu ekonomiku.

«Tā kā Eiropas Komisija pateikusi, ka pat attiecībā uz mazturīgiem iedzīvotājiem bankām ir tiesības ieturēt mērenu maksu par pamatkonta nodrošināšanu, tad šajā situācijā sākumdeklarēšana un mantiskā stāvokļa deklarēšana attiecībā uz skaidras naudas iemaksām īsti nebūtu attiecināma uz mazturīgo iedzīvotāju daļu, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šeit būtu jākompensē kāds no izdevumiem,» tā raidījumam sacīja FM Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas pārstāve Dace Avotiņa.

Jurists Buks-Vaivads tomēr paliek pie sava:

«Bankām no tā ir kāds labums, bet kopējais labums te nav nekāds,

tā ka samērīguma princips kā tāds nedarbojas.» Jurists uzskata, ka cilvēku spiešana kļūt par banku klientiem var izraisīt tiesvedību lavīnu, un iespējams, ka rezultāts būs labvēlīgs prasītājam.

Skatīt pievienoto video.