/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/08/31/11342101t1hee14.jpg)
Latvijas ekonomikai ir straujākā izaugsme Baltijā, un, prognozējams, arī gada kopumā Latvijas ekonomika būs visstraujāk augošā, informēja "Swedbank" galvenā ekonomiste Lija Strašuna.
"Swedbank": Šogad Latvijas ekonomika būs visstraujāk augošā Baltijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Centrālās statistikas pārvaldes pārskatītie dati uzrāda vēl straujāku izaugsmi otrajā ceturksnī nekā operatīvie dati. Proti, Latvijas ekonomika bija par 5,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī.
Strašuna gan atgādināja, ka daļēji tik strauja izaugsme ir pateicoties lielākam darbadienu skaitam. Ja šo efektu izslēdz, tad gada izaugsme ir gandrīz par procentpunktu lēnāka 4,4%. "Mazliet pārsteidz arī minimāls kritums finanšu sektorā, bet, iespējams, statistisko iemeslu dēļ lielāku kritumu tur redzēsim nākamajā ceturksnī. Zināms, ka, lai arī lielākais sitiens bija otrajā ceturksnī, nerezidentu apkopojošais sektors turpinās sarauties, un tas ietekmēs arī ekonomikas izaugsmi," sacīja Strašuna.
Lai arī bija gaidāms, ka eksporta sniegums būs labāks par iepriekšējo ceturksni, izaugsme bijusi ļoti strauja, virs 7%, sacīja Strašuna. To veicināja gan ātrāks preču eksporta kāpums, gan atgūšanās pakalpojumu eksportā. Labāku pakalpojumu eksporta sniegumu veicināja gan pieaugums tranzītā, gan divciparu izaugsme IKT sektorā. Tomēr transporta sektors ir diezgan trausls, un, visticamāk, izaugsmes tempi kritīsies, jo otrajā ceturksnī kravu pārvadājumu pieaugumu balstīja dažādi īslaicīgi faktori. Savukārt sausums un mazākas ražas piebremzēs preču eksporta kāpumu otrajā pusgadā.
"Investīciju izaugsme ir nedaudz piebremzējusies, bet vēl arvien ļoti strauja, un to pārsvarā virza būvniecība. Lai arī šogad sagaidām, ka būvniecības un investīciju kāpums noturēsies līdzīgos tempos kā līdz šim, nākamgad izaugsme bremzēsies. Tas tādēļ, ka gan ES struktūrfondu plūsmas pieaugs lēnāk, gan būvniekiem būs arvien grūtāk kāpināt apjomus pieaugošo izmaksu, darbaspēka trūkuma un citu ierobežojumu dēļ," norādīja Strašuna.
Ekonomiste piebilda, ka mājsaimniecību patēriņa kāpums vēl arvien ir diezgan stabils, varbūt pat nedaudz lēnāks nekā ienākumu kāpums. "Proti, neskatoties uz labu patērētāju noskaņojumu un strauju pirktspējas izaugsmi, mājsaimniecības tērē vēl arvien salīdzinoši piesardzīgi. Izskatās, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis gan sācis rāpties ārā no mīnusiem - pieaugoša interese par mājokļa kredītiem veicinās arī patēriņu, piemēram, mēbelēm un daudzām citām mājoklim nepieciešamām precēm. Tādēļ sagaidāms, ka patēriņa kāpums varētu vēl pieņemties spēkā," sacīja Strašuna.
"Swedbank" šim gadam prognozē 4% ekonomikas izaugsmi, kas nākamgad varētu piebremzēties līdz 3%.