/nginx/o/2018/10/12/11490424t1hac5d.jpg)
Jaunā Igaunijas Nodokļu maksātāju asociācijas (ETA) pasūtītā pētījumā aprēķināts, ka akcīzes nodokļa pazemināšana Igaunijā varētu pielikt punktu "alkotūrismam" uz Latviju un valsts budžetā ienest miljoniem eiro, vēsta raidorganizācija ERR. Akcīzes nodokļa paaugstināšana Igaunijā sadārdzināja grādīgo dzērienu cenas, kā rezultātā Latvijas pierobežā sazēluši veikaliņi, uz kuriem igauņi dodas lētāk iepirkt alkoholu.
"Tagad, kad politiķi, kuri sākotnēji piekopa nolieguma stratēģiju, ir atzinuši savu kļūdu un atklājušies zaudējumi vairāku desmitu miljonu apmērā, viņi stāsta, ka pārrobežu tirdzniecību nevar apturēt," ceturtdien sacīja ETA priekšsēdētājs Lasse Lehis. "Tā kā pārrobežu tirdzniecība, ko sākumā uzskatīja par neiespējamu, būtībā ieguva pašreizējos apmērus trīs mēnešu laikā, mūsu jautājums ekspertiem ir šāds: vai nodokļu naudas aizplūšana uz Latviju patiešām ir nenovēršama, vai arī mēs kaut ko varam darīt lietas labā?"
Konsultāciju uzņēmuma KPMG veiktais pētījums parāda, ka vienīgais veids, kā alkohola cenas Igaunijā varētu būt konkurētspējīgas ar Latvijas cenām, ir akcīzes nodokļa samazināšana.
"Akcīzes nodokļa samazināšana 2020.gadā līdz līmenim, kad starpība starp Igaunijas un Latvijas cenām būtu divi eiro par alus kasti un viens eiro par puslitra degvīna pudeli, radītu situāciju, kad nebūtu pieprasījuma pēc pārrobežu tirdzniecības," secina "KPMG Baltics" pārstāvis Hanno Lindpere.
Kompānijas aprēķini liecina, ka šāda rīcība varētu Igaunijai ienest lielas naudas summas - apmēram 69 miljonus eiro akcīzē un 32 miljonus eiro pievienotās vērtības nodoklī (PVN).
Uzņēmums "Kantar Emor" veica aptauju, kurā tika izvaicāti 511 cilvēki, iznākot no alkohola veikaliem Valkā un Ainažos. Gandrīz 80% no viņiem bija iegādājušies alu, bet aptuveni 45% - degvīnu vai kādu citu stipro grādīgo dzērienu.
90% respondentu teica, ka nebrauktu uz Latviju, ja cenu starpība ar Igauniju būtu viena līdz divu eiro robežās par alus kasti vai stipra alkoholiskā dzēriena pudeli.
Lielās igauņu mazumtirgotāju ķēdes paudušas gatavību samazināt uzcenojumu alkoholam papildus nodokļu samazinājumam, ja tas palīdzētu vietējos pircējus atvilināt atpakaļ uz Igaunijas veikaliem.
Tā kā valdības pieņemtie lēmumi par nodokļiem radīja situāciju, kad daudzi iedzīvotāji labprātāk dodas pirkt alkoholu pierobežā, viņi būtu gatavi atgriezties pie iepirkšanās Igaunijā, ja cenas būtu samērīgākas, uzsver Lehis.
"No vienas puses, igauņiem vairs nebūtu motivācijas šķērsot dienvidu robežu, lai iepirktos, un no otras - mūsu ziemeļu kaimiņi atkal iepirktos pie mums, kas radītu papildus nodokļu ieņēmumus 100 miljonu eiro apmērā," norāda Lehis. Līdzīga veida "alkotūrisms" notiek no Somijas uz Igauniju.
