Pētījums: katrs desmitais Latvijas uzņēmējs ir gatavs kropļot konkurenci

Pētījums atklāj, ka Latvijā katrs desmitais uzņēmējs būtu gatavs apzināti vienoties ar konkurentiem par cenām, tirgu, vai īstenot citu konkurences kropļojumu, lai gūtu prettiesisku peļņu, tādējādi patērētājiem liekot pārmaksāt par precēm un pakalpojumiem. Savukārt 27% uzņēmēju atbildējuši, ka nezina, kā rīkotos šādā gadījumā.

Vienlaikus arī 8% aptaujāto pašvaldību paudušas gatavību atbalstīt tām piederošo kapitālsabiedrību iesaisti konkurences kropļošanā, kamēr 37% pašvaldību atbildējušas, ka nezina, vai iesaistītos konkurences kropļošanā.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama sacīja, ka atbilstoši aptaujas datiem tikai 83% uzņēmēju zina, ka nedrīkst vienoties par cenu, lai gan kartelis ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums un tā ir zādzība no sabiedrības.

Jautāta, vai un kādā veidā varētu samazināt to uzņēmumu daudzumu, kuri gatavi apzināti pārkāpt konkurences tiesības, Ābrama sacīja, ka konkurences tiesību pārkāpēji vienmēr ir bijuši un būs, taču būtu labi, ja to skaitu ar izglītojošiem un preventīviem pasākumiem varētu samazināt līdz kādiem 3%.

"Daudz satraucošāks fakts ir tas, ka 27% uzņēmēju un 37% pašvaldību nav droši par to, ka neiesaistīsies konkurences tiesību pārkāpumos. Šo skaitli gan būtu jācenšas būtiski samazināt," teica KP vadītāja.

Ābrama arī informēja, ka pēdējo piecu gadu laikā atklāts 21 konkurences tiesību pārkāpums, veidojot karteli, kuros bija iesaistīti 103 uzņēmumi. Par šiem pārkāpumiem piemēroti naudas sodi 12 miljonu eiro apmērā.

KP vadītāja piebilda, ka astoņos gadījumos šie konkurences tiesību pārkāpumi bija saistīti ar korupciju un no šiem gadījumiem plašāk zināmie ir "Daugavpils siltumtīklu" lieta un energobūvnieku kartelis, kurā bija iesaistīti 29 uzņēmumi.

KP veiktajā pētījumā piedalījās 317 respondenti, kas pārstāv uzņēmējus, asociācijas, pašvaldības un juridiskos birojus. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairākus gadus min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos.

KP šī pārkāpuma plašo izplatību skaidro ar karteļu raksturojumu - tie ir viegli noslēpjami no sabiedrības acīm, kā arī uzņēmēji kļūst arvien izglītotāki un tādējādi rūpīgāk slēpj pierādījumus. Tāpat būtiska ir iepirkumu rīkotāju tolerance, ignorējot pārkāpumu pazīmes, kas var būt saistīts gan ar iesaistīto personu ierobežotajām zināšanām, gan korupciju.

Kā otru konkurences videi bīstamu problēmu aptaujātie minējuši valsts un pašvaldību radītus konkurences kropļojumus. Vairums - 80% uzņēmēju un 76% asociāciju - uzskata, ka valsts un pašvaldības nedrīkst diskriminēt uzņēmējus un radīt nepamatotas konkurences priekšrocības savām kapitālsabiedrībām, kamēr tikai 15% pašvaldību uzskata, ka KP ir nepieciešams pievērsties šīs problēmas risināšanai.

Lai vērstos pret šāda veida konkurences kropļojumiem, Saeimā pašlaik tiek virzīti grozījumi Konkurences likumā, kas KP paredzētu plašākas pilnvaras.

Respondenti, vērtējot efektīvākos veidus uzņēmēju atturēšanai no iesaistīšanās pārkāpumos, kā zemākas prioritātes risinājumu ierindojuši uzņēmēju izglītošanu, bet kā efektīvāko disciplinēšanas veidu aptaujātie minējuši lēmumus, ar kuriem piemēroti naudas sodi. Turklāt 63% pauduši uzskatu, ka sodu apmērs ir samērīgs, tomēr atbalstītu arī to paaugstināšanu.

Salīdzinājumā ar 2016.gada pētījuma rezultātiem šogad ir pieaudzis uzņēmēju informētības līmenis par Iecietības programmu - 43% zina vai drīzāk zina par tās iespējām, taču 23% uzņēmēju kā izplatītākos iemeslus Iecietības programmas neizmantošanai minējuši neticību valsts pārvaldei un bailes tikt identificētiem.

KP atgādināja, ka Iecietības programma ļauj kartelī iesaistītiem uzņēmumiem pirmajiem atzīties iestādei pārkāpumā un, KP neatklājot ziņotāja identitāti, saņemt atbrīvojumu no naudas soda un lieguma piedalīties iepirkumos.

Kopumā 72% respondentu pozitīvi novērtējuši KP darbības ietekmi uz konkurences situāciju. Aptaujātie KP darbībā visaugstāk vērtējuši to, ka ar iestādi ir viegli sazināties un darbinieki ir atsaucīgi. Salīdzinājumā ar citu gadu pētījumiem juridisko biroju skatījumā ir paaugstinājusies uzticamība iestādei, tās rīcībā nododot uzņēmumu komercinformāciju. KP kā drošu iestādi atzinuši 89% šīs grupas pārstāvju, šo darbības aspektu ierindojot starp augstāk novērtētājiem.

KP sabiedriskās domas pētījums šogad tika īstenots no jūnija līdz septembrim. Pētījumā iegūtā informācija tiks ņemta vērā, katru gadu plānojot iestādes darbības prioritātes.