Iepazīsties ar Mareku (vārds mainīts), cilvēku, kurš dzīvo ar HIV. “Mani sauc Mareks, un es esmu HIV pozitīvs. Man ir labi apmaksāts darbs lielā uzņēmumā, patīk spēlēt tenisu, pavasarī ar draugiem dodos laivu braucienos. Nākamgad plānoju kāpt kalnos. To, ka esmu HIV pozitīvs, uzzināju pavisam nejauši. Pirms kāda laika biju devies darba braucienā ārpus Latvijas. Kādu laiku pēc atgriešanās Latvijā bija jādodas uz iepriekš ieplānotu manipulāciju slimnīcā, kur pēc analīžu nodošanas uzzināju, ka esmu inficēts. Biju šokā, taču tad sapratu, ka inficējies biju komandējumā – nejauša vienas nakts sakara laikā. Kas to būtu domājis, ka nejaušs gadījuma sakars mainīs manu dzīvi un apkārtējo attieksmi pret mani par 180 grādiem. Par savu diagnozi esmu pateicis tikai pašiem tuvākajiem, jo baidos no nosodījuma un neadekvātiem komentāriem. Arī kolēģiem neesmu atklājis to, ka esmu HIV pozitīvs – manuprāt, tas tikai pasliktinātu mūsu attiecības un veidotu nevajadzīgus pieņēmumus par mani un manām līdzšinējām izvēlēm. Diezgan ātri uzsāku ārstēšanos, līdz ar to slimība tiek kontrolēta un manu ikdienu būtiski neietekmē – tik vien kā atcerēties vienā laikā iedzert zāles un reizi trijos mēnešos apmeklēt attiecīgo speciālistu. Tas, kas ietekmē manu ikdienu un sadarbību ar apkārtējiem, ir nezināšana un aizspriedumi.”
HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti rāda, ka daudzi HIV pozitīvie cilvēki ir atteikušies no veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas (7%), darba meklēšanas (6%), pašizolējušies no draugiem un ģimenes (17%). Turklāt 24% aptaujāto norādīja, ka par savu diagnozi nestāsta draugiem, savukārt 92% aptaujāto – darba devējiem. Līdz ar to var secināt, ka cilvēku ar HIV bažas un piesardzība nav nepamatota, jo mūsu sabiedrībā joprojām valda nepamatoti aizspriedumi pret cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV.
Materiāls tapis sadarbībā ar atbalsta grupu inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem “AGIHAS”, atbalsta “GlaxoSmithKline Latvia” SIA.
LV/HIV/0045/18m; Sagatavots: 12/2018
