Ierobežojot atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, "Winergy" sola vērsties starptautiskā tiesā pret Latviju

Partijas "KPV LV", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, apvienības "Attīstībai/Par", Jaunās konservatīvās partijas, "Jaunā Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienības Saeimā ievēlēto deputātu tikšanās, kurā spriež par valdības veidošanu.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Vēja parku attīstītājs SIA "Winergy" sola vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā, ja tiks ierobežots valsts atbalsts elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem (AER) ražotājiem.

"Winergy" valdes priekšsēdētājs Igors Rozanovs nosūtījis vēstuli "Par Latvijas enerģētikas stratēģiju un ārvalstu tiešo investīciju aizsardzību atjaunojamās enerģijas ražošanas sektorā" Saeimas prezidijam un visām frakcijām. Vēstulē teikts, ka bez valsts atbalsta un privātā kapitāla piesaistes, bez ilgtspējīgas enerģētikas stratēģijas un politikas AER nozares attīstība Latvijā ir apdraudēta.

"Ārvalstu tiešie investori Latvijā ir veikuši apjomīgus ieguldījumus un tos viņi veica, paļaujoties uz starptautiskajiem līgumiem par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu Latvijas pasludinātajām pamatnostādnēm ārvalstu investīciju piesaistē, kā arī vadoties pēc Eiropas Savienības (ES) plāniem un Latvijas kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā," teikts vēstulē, norādot, ka ar līdzšinējo ieguldījumu AER sektorā valstiskā mērogā ir nepietiekami, lai Latvija izpildītu saistības, kuras tuvākajā nākotnē būs jāuzņemas saistībā ar AER direktīvu, kuru šogad plāno apstiprināt Eiropas Parlaments un Padome.

"Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams un nepieciešams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus AER nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, un faktiski ir nepārprotams signāls privātajiem investoriem atturēties no turpmāku investīciju veikšanas un līdzdalības pie klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem. Viens no priekšnosacījumiem privātā kapitāla piesaistei ir valsts reputācija un investoru uzticība. Ja valsts ar nepārdomātu rīcību sagrauj investoru uzticību, tā zaudē reputāciju," teikts vēstulē.

"Winergy" vadītājs vēstulē pauž, ka valstij jāveido konstruktīvs un racionāls uz ilgtspējīgiem pamatiem būvēts dialogs un sadarbības noteikumi ar privātajiem investoriem.

"Darām zināmu, ka ārvalstu investoriem nav pieņemama Latvijas Republikas likumdevēja, valdības un politiķu publiski paustā nostāja un priekšvēlēšanu gaisotnē uzsāktās iniciatīvas ar mērķi "likvidēt OIK [obligātā iepirkuma komponenti]" un "likvidēt valsts atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai"", rakstīts vēstulē.

Tāpat tajā norādīts, ka "Latvijas enerģētikas stratēģijas neesamība, pašreizējais destruktīvais skatījums un plānotie pasākumi, kuri vērsti pret ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, liecina par to, ka nākotnē Latvijai var būt lielas grūtības ar ES izvirzīto mērķu un plānu sasniegšanu, jo atjaunojamās enerģijas ražošanas nozare palēnām tiek novājināta gan ar politiskajām cīņām, gan nepārtraukti mainīgajiem noteikumiem, kuri ietekmē gan ražošanu, gan valsts atbalsta apmēru, prasa papildus investīcijas ražošanas iekārtās un infrastruktūrā, kā rezultātā nozare var zaudēt finanšu sektora iesaisti un interesi un gala rezultātā var iznīkt."

Vēstulē arī minēts, ka Latvijas politiskā vide pastāvīgi demonstrē populistisku, nepārdomātu, īstermiņa pieeju, nerēķinoties ar sekām ilgtermiņā.

"Winergy" vadītājs vēstulē aicina deputātus pirms iniciatīvu sākšanas, kuru mērķis ir grozīt vai atcelt valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no AER un elektroenerģijas ražošanai efektīvā koģenerācijā, izņemot importēto fosilo energoresursu-dabasgāzi, rūpīgi iedziļināties nozares un valsts atbalsta jautājumā un pieņemt pārdomātus, līdzsvarotus un ar reāliem faktiem pamatotus lēmumus un nevadīties no populistiskiem saukļiem un pieņēmumiem.

Vēstulē teikts, ka likumdevējam ir jāņem vērā, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir jāpilda ES enerģētikas politiku regulējošie akti, kā arī jārēķinās ar tiesību aktiem, kas tiks pieņemti nākotnē.

Tāpat "Winergy" vadītājs norāda, ka atteikšanās no atjaunojamo energoresursu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā, atstās negatīvu ietekmi uz kopējo valsts tautsaimniecību, jo attālinās valsti no ES noteikto mērķu enerģētikas politikā izpildes, kā arī palielinās iespēju, ka uzņēmēji būs spiesti mainīt līdzšinējos biznesa modeļus, tostarp tradicionālo lauksaimniecību, savukārt sabiedrībai būs papildus jāmaksā, lai valsts izpildītu ES noteikto izmešu ierobežojumu apmērus.

Vēstulē arī atzīmēts, ka "Winergy" ir gatava veikt visus nepieciešamos pasākumus savu ar starptautiskajiem līgumiem un likumu aizsargāto interešu aizsardzībai, ja Latvijas valsts turpinās cīņu ar "neesošu ienaidnieku - AER nozari".

Vēstulē minēts, ka "Winergy" ir gatavs sākt tiesvedību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā, prasot atlīdzību par zaudējumiem, ko radītu turpmāki AER atbalsta mehānismu ierobežojumi to regulējošos tiesību aktos. Šādu prasību summa pārsniegtu miljardu eiro.

Tāpat uzņēmums ir gatavs lūgt Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektoram sākt procedūru pret Latvijas valsti par neatļautu valsts atbalstu valsts kontrolētās "Latvenergo" TEC-2 koģenerācijas stacijai. "Kā diskriminējošu un negodīgu ārvalstu investori vērtē faktu, ka šogad "Latvenergo", kas nav atjaunojamās enerģijas ražotājs un kuram izmaksātās summas no kopējā OIK maksājuma sloga ilgu gadu garumā ir sastādījušas lielāko daļu no maksājumiem, par objektiem TEC-1 un TEC-2 saņēma diskontētu samaksu par visu atlikušo un tam pienākošo OIK maksājumu aptuveni 454,4 miljonu eiro apmērā," raksta "Winergy".

Uzņēmums plāno informēt Klimata politikas ģenerāldirektorātu par risku, ka Latvija nespēs izpildīt rīcības plānu atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai, kurā kā viens no galvenajiem instrumentiem mērķa sasniegšanai norādīts obligātā iepirkuma mehānisms.

"Winergy" aicina deputātus aktīvi paust atbalstu darba sākšanai pie Latvijas enerģētikas stratēģijas sagatavošanas un raudzīties uz AER nozarē notiekošo no drošības, valsts enerģētiskās neatkarības, ES plānu, izvirzīto mērķu sasniegšanas un uzņemto starptautisko saistību aspekta.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdības deklarācijā pausta apņēmība likvidēt OIK, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Tāpat plānots izvērtēt OIK izveidošanas tiesiskumu.

Valdība otrdien, 29.janvārī, bez diskusijām pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par OIK atcelšanu, kurā ministrija norāda, ka līdz šā gada 1.martam tiks apkopoti viedokļi par OIK likvidēšanu.

Nolūkā vispusīgi izvērtēt projekta ietekmi un iespējamās sekas, EM veic darbu pie neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā. Paredzēts, ka šis vērtējums tiks pabeigts līdz 2019.gada 1.martam. EM ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par OIK atcelšanu no šā gada marta.

SIA "Winergy" dibināta 2008.gadā, un tās pamatkapitāls ir 872 732 eiro, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 5,908 miljoni eiro, bet peļņa - 897 357 eiro. "Winergy" pieder "PNB Asset Management" (iepriekš "Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība").

Uz augšu