Bezdarba līmenis Latvijā pērn samazinājies līdz 7,4%

Nabadzība. Ilustratīvs attēls

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Latvijā pagājušajā gadā bija 72,8 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinājumā ar 2017.gadu Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8%

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 6,4% un 8,4%.

Vienlaikus 2018.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9%. Pērn ceturtajā ceturksnī Latvijā 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka pērn ceturtajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, jo Igaunijā bezdarba līmenis bija 4,4%, savukārt Lietuvā - 6%.

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits sarucis par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku kopējais skaits samazinājās straujāk nekā ilgstošo bezdarbnieku skaits, 2018.gadā par četriem procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā, proti, no 37,7% 2017.gadā līdz 41,7% 2018.gadā.

Pērn ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 29,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku, kamēr trešajā ceturksnī - 29,4 tūkstoši. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 43,4%, kas, salīdzinot ar trešo ceturksni, ir pieaugums par 0,3 procentpunktiem.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,2%, kas ir par 4,8 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, kad jauniešu vidū bezdarba līmenis bija 17%. No visiem bezdarbniekiem astoņi tūkstoši jeb 11% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 4,1 tūkstoti, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā - par 3,2 procentpunktiem.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 12%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā trešajā ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,5 tūkstošiem un bija 7,2 tūkstoši jeb 10,8% no kopējā bezdarbnieku skaita, kamēr trešajā ceturksnī - 7,7 tūkstoši jeb 11,2%.

"No 2013. līdz 2016.gadam jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs, taču 2017.gadā tas bija 17%, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā vidējais rādītājs ES (16,8%). Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs - 2018.gadā Lietuvā jauniešu bezdarba līmenis bija 11,4%, savukārt Igaunijā - 11,8%," atzīmēja statistikas pārvaldē.

2018.gadā 37,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,3% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. Tostarp ceturtajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

Pagājušajā gadā 30,4% jeb 428,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 157,4 tūkstoši vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 14,4 tūkstošiem jeb 3,2%. Tostarp ceturtajā ceturksnī Latvijā 30,6% jeb 430,4 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, kas salīdzinājumā ar trešo ceturksni ir pieaugums par 9,7 tūkstošiem jeb 2,3%.

Pērn 13,4 tūkstoši jeb 3,1% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu, kamēr 2017.gadā tādu bija 18,1 tūkstotis jeb 4,1%. Tostarp pērn ceturtajā ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 12,2 tūkstoši jeb 2,8%, kamēr 2018.gada trešajā ceturksnī - 17,2 tūkstoši jeb 4,1%.

2018.gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp ceturtajā ceturksnī - 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Uz augšu