Norvēģu investori vēlas piedzīt no Latvijas 65 miljonus par lidostā neīstenotu projektu (2)

Norvēģi bija iecerējuši celt biznesa ēku kompleksu pie lidostas Rīga, taču iecere neīstenojās. Uzņēmēji neveiksmēs vaino Latvijas pusē mainītos attīstības plānus. Taču Satiksmes ministrija, kas ir lidostas īpašniece, apgalvo, ka tā nevar atbildēt par kapitālsabiedrības uzņemtajām saistībām un pārāk ambiciozu biznesa projektu.

Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par prioritāti, vēl būdams premjera biedrs Eināra Repšes valdībā. Viņam iesēžoties satiksmes ministra krēslā 2004. gadā, ambīcijas tikai pieauga. Šlesers paziņoja, ka Rīgai jākļūst par nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru. Desmit gados jāsasniedz 10 miljoni pasažieru gadā - tas prasīja termināļa paplašināšanu. Ar eksluzīviem līgumiem, Šlesers uz Rīgu atveda vairākas zemo cenu lidsabiedrības, pasažieru skaits tiešām sāka ievērojami kāpt.

Laikā, kad lidostai tika solīta grandioza attīstība, pārvēršot to līdzīgu citām pasaules metropoļu lidostām, Rīgā ar savu piedāvājumu ienāca norvēģu investori. Viņi solīja  viesnīcas, konferenču zāles, biroja ēkas un autostāvvietu. Lidostai patika biznesa centra autoru iecere un tā savu zemi iznomāja uz 25 gadiem ar tiesībām līgumu vēl pagarināt.

Starptautiskā konkursa uzvarētājs, Staur Eiendom un vēl divām norvēģu kompānijām piederošais SIA “Rixport” , attīstību sāka ar biroja ēkām, paplašinātā termināļa priekšā bija ieplānota viesnīca un daudzstāvu autostāvvieta. Kopējais iecerētais investīciju apjoms biznesa centra pirmajā kārtā -  430 miljoni eiro.

Taču sākās neplānotas izmaiņas. “Rixport” bija lidostai jāatdod atpakaļ viens no četriem nomātajiem gabaliem, jo zeme bija nepieciešama termināļa infrastruktūrai. “Rixport” pilnībā piederoša firma uz cita zemes gabala sāka celt biroju ēku, taču drīz sabiedrība kļuva maksātnespējīga. Ēku bankrota procedūrā nopirka cita meitas sabiedrība un šī nepabeigtā celtne netālu no lidostas termināļa stāv joprojām.

Tika izbūvēts pievedceļš, bet ar to arī visas investīcijas apstājās. Ekonomikā iestājās dziļa krīze, norvēģi un lidosta meklēja risinājumu. Tomēr sarunas nedeva rezultātus un “Rixport“ vērsās pret lidostu Latvijas tiesā. Divās tiesu instancēs spriedumi bijuši labvēlīgi lidostai. Nesagaidot, ko lems Augstākā tiesa, “Rixport” īpašnieki vērsās starptautiskajā investīciju šķīrējtiesā. Šoreiz atbildētājs ir Latvijas valsts.

Zvērināta advokāte Agnese Medne, kas pārstāv SIA “Rixport” skaidro, ka bizness neesot devis cerēto, jo lidostas attīstības plāni nemitīgi mainījušies. Tā esot arī valsts atbildība. “Rixport” atsaucas uz Aigara Kalvīša valdības laika rīkojumu par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju, kurā viens no mērķiem minēta arī lidostas biznesa parka pabeigšana līdz 2010.gadam. Investoram neesot bijis iespējams plānot tālāku 23 -trīs hektāru lielās teritorijas attīstību, kamēr Mārupes novada būvvaldē tapis jauns detālplānojums.

"Galvenais traucēklis bija attīstības plānu maiņa. Plāni, ko nosprauda Latvijas valsts, galvenokārt, Satiksmes ministrijas personā, kas mainījās vai katru gadu vai dažkārt pat vairākas reizes gadā,"

saka Medne.

Investors prasa atlīdzināt zaudējumus un cerētos ienākumus no neuzceltā biznesa parka Rīgā. Norvēģu reģionālais laikraksts "Adresseavisen" raksta, ka no Latvijas valsts norvēģu investors cer piedzīt 65 miljonus eiro.  Investīciju politikai veltītā mājas lapā  minēta cita summa- 26 miljoni.

“Rixport” pārstāvji Latvijā ar lidostas valdi centušies izlīgt un prasījuši komensāciju. "Nekā personīga" zināms, ka 2013.gadā norvēģu pārstāvju vārdā pie lidostas valdes uz sarunām gājis arī advokāts Aldis Gobzems.

Bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis uzskata, ka prasība ir pilnīgi nepamatota.

Ja uzņēmējs neko neizdara, mēģina izspiest naudu, neļauj attīstīties arī lidostai, es domāju, nav nekādu izredžu viņiem šajā tiesvedībā vinnēt.

Viens no Šlesera mantojumiem gan lidostai jau maksājis pusotru miljonu straptautiskajā šķīrējtiesā. Toreiz par Šlesera laikā slēgta līguma nepildīšanu, arbitrāžā vērsās īru zemo cenu lidsabiedrība Ryanair un prāvu vinnēja. Spriedums norvēģu investoru prasībā pret Latvijas valsti sagaidāms pusgada laikā.

Ar Rixport saslēgtie nomas līgumi vairs nav spēkā. Lidosta atturējās no jebkādiem komentāriem, ko plāno darīt ar atbrīvotajām zemēm. Lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce kādā intervijā teikusi, ka no kļūdām vajagot mācīties, un visa lielā teritorijā noteikti vairs netikšot nodota viena attīstītāja rokās kā iepriekš.