"Saskaņas" deputāti izsaka pārmetumus Satiksmes ministrijai saistībā ar dzelzceļa elektrifikāciju

Ilgtspējīgās attīstības komisijas deputāti trešdien sēdē uzklausīja SM ziņojumu par tranzīta nozares aktualitātēm un izaicinājumiem "Nacionālā attīstības plāna 2021-2027" kontekstā, tomēr padziļinātas diskusijas izcēlās galvenokārt saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

SM Investīciju departamenta direktora vietnieks Andis Strods stāstīja, ka 11.aprīlī Finanšu ministrija (FM) elektrifikācijas projektu iesniedza Eiropas Komisijā (EK) izvērtēšanai, un tas tiks veikts trīs mēnešu laikā. Ja EK pieņems pozitīvu lēmumu un iepirkuma procedūrā nebūs pārsūdzības, kas ievelkas neparedzamā termiņā, un nebūs problēmu būvniecības procesā, tad elektrifikācijas process noslēgsies 2023.gada 31.decembrī.

Viņš stāstīja, ka paralēli EK procesam turpinās elektrifikācijas projekta pārskatīšanas un optimizācijas plāns, turklāt korekcijas projektā var ieviest arī iepirkums, jo tas var sadārdzināties.

Strods pauda ,ka elektrifikācijas projekts ir daļa no kopējās elektrifikācijas programmas, ko izstrādājis AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas ļautu fosilos kurināmos nomainīt uz atjaunojamiem energoresursiem. Viņš kā būtiskāko uzsvēra, ka elektrifikācijas jauda ir lētāka, uzturēšana - izdevīgāka, un tas paver iespēju jaunām tehnoloģijām. Turklāt projekts veicinās starptautisko konkurētspēju, jo kopējais tīkls Eiropā un tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, tiek elektrificēts.

Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (S) jautāja, vai Latvijai nerealizējot elektrifikācijas projektu, Latvija nevarēs konkurēt ar Lietuvu. Uz to Strods norādīja, ka pasūtītāji izvēlēsies kravas vest pa dzelzceļu, kas ir efektīvāks un lētāks. Dombrovskis pauda, ka tas nesniedz atbildi par to, cik konkurētspējīgs ir elektrifikācijas projekts.

Biedrība "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) vadītājs Ivars Landmanis pauda, ka asociācija ir viens no galvenajiem, kas iebilst elektrifikācijas projektam. Kā piemēru viņš minēja, ka, elektrificējot posmu no Daugavpils vai Rēzeknes līdz Rīgai, radīsies lielāko vietējo ostu konkurence, jo Liepājai un Ventspilij nebūs tik labi apstākļi kā Rīgai.

Turklāt BATL aprēķini liecinot, ka tik efektīvs kā apgalvo LDz šis projekts nav un uzņēmējiem izmaksas nesamazināsies.

Dombrovskis vairākkārt jautāja, vai asociācija uzskata, ka šis projekts nav vajadzīgs, lai Latvija konkurētu ar Lietuvu, uz ko Landmanis nekonkrēti atbildēja, ka tā asociācija neuzskata, bet projekta realizācija pašreiz paredzētajā veidā īpašu efektu uz kravu pārvadājumu nozari nedos.

Savukārt Latvijas Biznesa tranzīta asociācijas izpilddirektors Ģirts Verners pauda, ka LDz kā asociācijas biedrs ir pierādījis elektrifikācijas projekta efektivitāti, un BATL aprēķini neesot pareizi.

Deputāts Ivars Zariņš (S) jautāja SM, kāpēc atšķiras aprēķini par elektrifikācijas projekta ietekmi un vai ministrija ir veikusi to analīzi.

SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups pauda, ka LDz, gatavojot dokumentāciju šim projektam, piesaistīja dažādus speciālistus. Viņš stāstīja, ka elektrifikācija ir svarīga, jo tā sniegs gan ekonomisko ieguvumu, transportējot kravas, gan sniegs sociālekonomiskos ieguvumus attiecībā uz vidi.

Dombrovskis pauda, ka nav saprotams, kāds būs ekonomiskais ieguvums no šī projekta, jo nav skaidri aprēķini. Savukārt Zariņš pauda, ka viņu neapmierina SM pārstāvju atbildes, jo tās neesot konkrētas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka elektrifikācijas projekta ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga dzelzceļa līnijas.

"Latvijas dzelzceļa" iepirkumā "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība" pirmajā kārtā, kas noslēdzās pērn rudenī, pieteicās četri pretendenti - personu apvienība "Inabelec", personu apvienība "Siemens-TSO-BMGS", personu apvienība "Cobra-Arčers" un personu apvienība "LREC". Ņemot vērā īstenojamā projekta sarežģītību, turpinās piedāvājumu izvērtēšana.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā.