ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Lielbritānija pēc izstāšanās no Eiropas Savienības varēs noslēgt ar ASV “fenomenālu” tirdzniecības līgumu. Tomēr, neraugoties uz Trampa allaž optimistisko pārliecību, ambiciozo tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju noslēgt būs ārkārtīgi grūti. Kādēļ tā, pētīja ASV medijs CNN.
Tirdzniecības vienošanās ar izdevīgiem nosacījumiem ir izvirzīts kā viens no potenciālajiem ieguvumiem, ko Lielbritānija varētu saņemt, pametot Eiropas Savienību. Tramps un britu premjerministre Terēze Meja ir pauduši apņēmību parakstīt vienošanos jau tuvākajā laikā.
Tomēr tam ir viens būtisks šķērslis – Lielbritānija nedrīkst sākt atklātas sarunas ar potenciālajiem tirdzniecības partneriem, kamēr tā vēl ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Iepriekš izskanējusi informācija, ka Meja grasās atkāpties no amata, un tas pastiprina neskaidrību par nākotni.
Tomēr eksperti norāda, ka parakstīt tirdzniecības līgumu, turklāt tādu, kas būtu dēvējams par “fenomenālu”, nemaz tik ātri nevar.
Sarunas par tirdzniecības nosacījumiem starp ASV un Lielbritāniju var ilgt vairākus gadus, un tās var kavēt dažādi politiskie apstākļi.
“Pašreizējā situācijā no šāda tirdzniecības līguma pat nav izteiktu ieguvēju,” uzskata Džordžtaunas Universitātes starptautiskā biznesa profesors Marks Bušs.
Lielas attiecības, lieli šķēršļi
Eiropas Savienība ir Lielbritānijas lielākais ekonomiskais partneris. Kopumā 49,4% no visas tirdzniecības apjoma Lielbritānijai notiek ar Eiropas Savienību, kamēr ASV ieņem otro vietu ar “tikai” 14,7% no tirdzniecības kopapjoma.
Tirdzniecība starp abām valstīm pērn bijusi par 262 miljardiem dolāru. Turklāt ir veiktas savstarpējās investīcijas starp abām valstīm, un tās mērāmas pat vienā triljonā dolāru.
Meja sacīja, ka viņai un Trampam ir bijušas “pozitīvas diskusijas” par ambiciozu tirdzniecības līgumu. Tramps piebilda, ka topošais līgums būs “fenomenāls”, kas ļaus pat par trim reizēm palielināt tirdzniecības apjomus starp abām valstīm.
Tomēr viens no kavējošiem faktoriem varētu būt Trampa administrācijas prasības. Viņš sacīja, ka sarunu gaitā tiks runāts par visiem ekonomikas sektoriem.
Šo sektoru vidū ir arī tādas strīdīgas jomas kā zemkopība. Trampa administrācija paudusi, ka vēlas nodrošināt visaptverošu pieeju Lielbritānijas zemkopības nozares produktiem, tādējādi pieprasot Lielbritānijai atcelt jebkādus muitas tarifus šīs nozares precēm.
Jārēķinās, ka negatīvas sekas izjustu arī patērētāji Lielbritānijā – tas pavērtu durvis ģenētiski modificētas pārtikas ievešanai Lielbritānijas tirgū, kas pašlaik ir aizliegta Eiropas Savienībā, bet ASV šāda pārtika ir atļauta.
Šāds gājiens, visticamāk, Lielbritānijā nebūtu populārs, ņemot vērā, ka britu mediji ne reizi vien ir stāstījuši par vistu audzēšanu ar antibiotikām ASV un gaļas mazgāšanu hlorīnā.
Tramps lika noprast, ka arī Lielbritānijas veselības sistēma varētu kļūt par vienu no vienošanās objektiem.
“Ideja par to, ka ASV varasiestādes atklāti iejauksies Nacionālajā veselības sistēmā, negūs atbalstu britu sabiedrībā,” sacīja Lielbritānijas Tirdzniecības politikas projektu direktors Deivids Hēnigs.
Savukārt Lielbritānijas Starptautiskās tirdzniecības sekretārs un “Brexit” atbalstītājs Līams Fokss sacīja, ka “neviena sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nozare nekļūs par tirgošanās objektu”. Vēlāk gan Tramps mīkstināja savu retoriku, uzsverot, ka “veselības nozare nebūs darījuma sastāvdaļa”.
ES vai ASV?
Pašlaik Lielbritānija tirdzniecības sarunās ar trešajām valstīm var piedalīties, ņemot vērā Eiropas Savienības nosacījumus, jo tā, vismaz līdz oktobra beigām, pati vēl ir bloka dalībvalsts.
Tomēr “Brexit” īstenošanās, kas joprojām ir tālu no skaidra un saprotama, var iesākt lielu politisko krīzi Lielbritānijā. Neraugoties uz krīzi, valstij būs iespēja slēgt savus tirdzniecības līgumus neatkarīgi no Eiropas Savienības.
Nedrīkst arī aizmirst, ka Lielbritānijai nav izdevīgi pārāk “attālināties” no Eiropas Savienības tirgus.
Piemēram, tādi tirdzniecības partneri kā ASV varētu aicināt Lielbritāniju sniegt drošības garantijas, respektīvi – atteikties no Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem. Tas savukārt varētu Lielbritānijai likt pat atteikties no tirdzniecības ar Eiropas Savienību un kļūt “par pilnvērtīgu trešo valsti”, kas nozīmētu arī fiziskas robežas noteikšanu starp Lielbritāniju un Īriju.
Pašlaik uz Lielbritānijas un Īrijas robežas nav nekādu celtņu, kas ļautu atjaunot robežkontroli uz abu valstu robežas. Robežkontroles atjaunošana faktiski atceltu 1998. gadā noslēgto Belfāstas vienošanos, kas palīdzēja Britu salās atjaunot mieru pēc vairāk nekā 30 gadus ilgušiem konfliktiem.
ASV Demokrātu partijas pārstāve Pārstāvju palātā Nensija Pelosi aprīlī sacīja, ka neviens tirdzniecības līgums nedrīkst ietekmēt Belfāstas vienošanās izpildi, respektīvi, Lielbritānijai nevajadzētu spert soli atpakaļ vien tāpēc, lai noslēgtu tirdzniecības vienošanos.
“Faktiski Lielbritānija ir nostādīta sāpīgas izvēles priekšā. Vai nu tirdzniecība ar Eiropu, vai tirdzniecība ar ASV. Valdība nevar izšķirties, kuram ceļam dot priekšroku,” uzskata Hēnigs.
Neuzticams partneris?
Lielbritānijas politiķi, kuri atbalsta “Brexit”, bieži ir pauduši nostāju, ka tirdzniecības darījums ar ASV kļūtu “par pierādījumu tam, ka Lielbritānijai tāda Eiropas Savienība nav vajadzīga”.
Tramps arī iepriekš ir solījis Lielbritānijai “ļoti, ļoti izdevīgu darījumu, ko noslēgt, ļoti, ļoti ātri”. Taču pagaidām nav skaidrs, vai ASV arī turpmāk būs gatava piedāvāt Lielbritānijai tirdzniecības līgumu ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem.
Jāatzīmē, ka Trampa pieeja tirdzniecības sarunām var ievērojami sarežģīt dzīvi Lielbritānijai. ASV prezidents draud noteikt paaugstinātus muitas tarifus visām precēm no Meksikas, ja tā nepārtrauks nelegālo imigrantu plūsmu uz ASV robežas. Tas noticis neilgi pēc tam, kad pēc sarežģītām sarunām izdevās noslēgt USMCA jeb ASV – Meksikas – Kanādas tirdzniecības līgumu.
“Ir mazliet noslēpumainība, kā Lielbritānija varētu reaģēt uz Trampa administrācijas sarunu vešanas manieri un līdzšinējo pieredzi, kad ASV var pēkšņi neievērot iepriekš noslēgtos līgumus,” sacīja Bušs.
Jau vēstīts, ka Tramps pirmdien ieradās trīs dienu valsts vizītē Lielbritānijā. Šajā laikā Tramps pēc sarunām ar Meju arī paziņoja par “fenomenālā līguma” piedāvājumu.
