Ik minūti pasaulē tiek iegādātas vismaz miljons pudeļu, no kurām 90% vēlāk piesārņo dabu (12)

Aprēķināts, ka 2020. gadā visā pasaulē tiks pārdotas vairāk nekā 500 miljardi pudeļu. Tas nozīmē, ka nepārstrādājamo atkritumu apjoms tikai turpinās pieaugt.

Plastmasas pudeles visbiežāk tiek ražotas no polietilēnteraftalāta (PET). Lai dabā sadalītos, tam nepieciešami aptuveni 400 gadu. No ģeoloģiskā skatupunkta 400 gadi nav nemaz tik daudz. To kā argumentu izmanto daudzi cilvēki, kuri norāda, ka “pudeles tāpat sadalās, un nav nepieciešams, lai tas notiktu mūsu dzīves laikā”. Tomēr šādai pieejai ir divi būtiski trūkumi.

Pirmais – plastmasas lietojums turpina pieaugt, līdz ar to pieaug arī plastmasas atkritumu apjoms. Otrkārt – jāsaprot, ka plastmasas atkritumi globāli ietekmē citas sistēmas dabā.

Lielākā daļa pudeļu nonāk vai nu okeānos, vai izgāztuvēs. Tomēr riski pastāv abos gadījumos.

Plastmasa okeānā

Paredzams, ka līdz 2050. gadam okeānā būs vairāk plastmasas atkritumu nekā zivju. Plastmasas piesārņojums nopietni apdraudēs okeāna ekosistēmu – ūdens putnus, zivis un citas dzīvās radības. Tas notiek arī pašlaik, kad mirušu jūras dzīvnieku vēderā tiek atrasti plastmasas produkti.

Šie fakti liekas “tāli un neaizsniedzami”, ēdot suši vietējā restorānā, taču tā vis nav. Pētījumi liecina, ka plastmasa ietekmē arī jūras veltes, kuras ik dienas patērējam pārtikā. Gentes universitātes Beļģijā pētījums liecina, ka cilvēki, kuri regulāri ēd jūras produktus, uzņem vairāk nekā 10 tūkstošus sīku plastmasas daļiņu ik gadu. Savukārt Plīmutas universitātes pētījumā secināts, ka viena trešā daļa no nozvejotajām zivīm Lielbritānijā satur nelielas plastmasas daļiņas.

Tāpat izstrādāts rīks, kas ļauj prognozēt, kurā pasaules vietā nonāks plastmasas pudele, kas nevērīgi ir izmesta kaut kur dabā. Piemēram, kolas pudelīte, kas ūdenī nonākusi Ņujorkā, var nonākt Eiropas un Āfrikas krastos.

Plastmasa izgāztuvēs

Izgāztuves ir vēl viena nozīmīga vieta, kur nonāk plastmasas pudeles. Viens no labumiem izgāztuvē – plastmasas piesārņojums šeit tiek kontrolēts un netiek izplatīts uz citām vietām. Ņemot vērā pašreizējās prognozes, paredzams, ka 2050. gadā izgāztuvēs būs vairāk nekā 12 miljardi tonnu plastmasas.

Tāpat izgāztuves regulē likumi un normatīvie akti. Katrā valstī ir pieņemti kādi noteikumi, kas paredz, kā rīkoties saistībā ar plastmasu okeānos. Tas nozīmē, ka lielākais risks attiecībā uz plastmasu izgāztuvēs ir tas, ka plastmasa netiks pārstrādāta.

Piemēram, Ķīnā izgāztuvēs nereti nav plastmasas pudeļu, jo nozīmīga daļa iedzīvotāju vāc pudeles, lai pēc tam tās pārstrādātu. Viņu motivācija nav saistīta ar rūpēm par vidi, bet gan ar to, ka Ķīnā tiek labi maksāts par pudeļu nodošanu. Tādēļ daudzi cilvēki dodas uz izgāztuvēm vai citām vietām, kur potenciāli varētu būt plastmasas pudeles, vāc un nodod tās. Daudzi cilvēki šādā veidā faktiski pelna iztiku savai ģimenei.

Tomēr viens ir skaidrs – pieaugošais pieprasījums pēc plastmasas tik drīz nebeigsies, pat neraugoties uz dažādiem likuma grozījumiem jau valstu līmenī. Globāli ir jārēķinās ar to, ka pieaugs plastmasas piesārņojuma ietekme uz vidi.

Globālie izaicinājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, liecina, ka ir nepieciešama globāla sadarbība un valstu sadarbošanās. Atbrīvošanās no plastmasas atkritumu sekām ir viena no vissarežģītākajām lietām, ar kurām pasaule saskarsies tuvāko gadu desmitu laikā.