Ar savu piedāvājumu iegādāties lielāko salu pasaulē Grenlandi ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi “ir iespļāvis sejā” pastāvošajai kārtībai pasaulē. Kā uzskata “Deutsche Welle” politikas apskatnieks Olivers Sallets, Vašingtonas mērķis, iegādājoties Grenlandi, ir pastiprināt ģeopolitisko ietekmi Arktikā.
Zināms, ka jautājumos par klimata pārmaiņām, par ko aktīvi tiek runāts pēdējos gadu desmitos, ASV prezidents Tramps ieņem ļoti skeptisku pozīciju. Tajā pašā laikā ziņas par to, ka Grenlandē pēdējo gadu laikā pastiprināti un neatgriezeniski kūst ledāji, ļoti iespējams, iepriecina Trampu. Tas ir skaidrojams ar faktu, ka aiz Grenlandes atrodas Arktika – viens no vismazāk atklātajiem un izpētītākajiem reģioniem. Tāpat jāņem vērā, ka Grenlandei ir milzīgs ekonomiskais potenciāls.
Acīmredzams, ka aiz ASV prezidenta piedāvājuma nopirkt lielāko salu pasaulē slēpjas Vašingtonas ieinteresētība iegūt savā kontrolē teritoriju, kurā atrodas ļoti daudz derīgo izrakteņu. Piekļuve tiem jau tuvāko gadu laikā kļūs daudz vienkāršāka, ņemot vērā klimata pārmaiņas un to izraisīto ledāju kušanu.
“Par šo faktu pilnīgi noteikti ir informēts arī pats Tramps, kurš līdz šim publiski ir noliedzis globālās sasilšanas problēmas eksistenci. Baltā nama saimnieks neslēpj, ka Vašingtona cenšas apsteigt savus konkurentus cīņā par ietekmi Arktikas reģionā,” pauž Sallets.
Vašingtona vēlas dominēt Arktikā
Uz Arktikas neatklātajām teritorijām cierē ne tikai ASV, bet arī virkne citu valstu – to vidū arī ASV niknākie konkurenti Krievija un Ķīna. Pretenzijas uz Arktiku ir arī Norvēģijai un Dānijai. Runājot par Ķīnu – Pekinai nav teritorijas Arktikas reģionā, tomēr valsts valdība pastāvīgi uzsver, ka tai ir pretenzijas uz šo “pīrāga kumosu”, argumentējot, ka “Ķīnas Tautas republika teritoriāli atrodas netālu no Arktikas”.
Acīmredzams, ka Trampa gadījumā tiek runāts par ko daudz lielāku, nekā tikai “nekustamā īpašuma iegādāšanos”, kā to iepriekš nodēvēja ASV prezidents. Konkurence par dabas resursiem un jūras ceļiem ir arī daļa no ģeopolitiskās cīņas, kurā iesaistās gan Eiropas, gan arī citu kontinentu valstis, cenšoties izveidot jaunu pasaules kārtību.
“Donalds Tramps cenšas panākt dominanci Arktikas reģionā, un par to nākas cīnīties pret Krieviju un Ķīnu, kas jau ir uzskatāmi par mūžseniem ASV konkurentiem faktiski visās jomās,” saka Sallets.
Nav pirmā reize
Ideja par Grenlandes iekļaušanu ASV sastāvā gan nav jaunums. 1946. gadā, neilgi pēc Otrā pasaules kara beigām to mēģināja izdarīt ASV prezidents Harijs Trumens. Toreiz, tieši tāpat kā tagad, Dānija pateicās Vašingtonai par piedāvājumu, tomēr no tā atteicās. Ja pārlapo vēstures grāmatas, tad var atrast faktu, ka Vašingtona pagātnē jau ir ieguvusi vairākas teritorijas par naudu – šādi tika iegūtas Aļaska, Luiziāna un Virdžīnu salas.
“Tik tiešām – kāpēc gan sauklis “padarīsim Ameriku atkal varenu” vienā jaukā dienā nevarētu būt attiecināms uz Grenlandi?” spriež Sallets.
Tramps apšauba pastāvošo kārtību pasaulē
Tomēr jāņem vērā, ka 1946. gadā pasaule bija pilnībā citādāka – tikko bija beidzies Otrais pasaules karš un jaunā pasaules kārtība vēl tikai formējās. Galvenokārt – tieši Vašingtonas vadībā. Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā septiņdesmit gadu, un šodien Rietumvalstis, tostarp Dāniju un ASV, vieno kopīga darbība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO. Tieši šī militārā alianse ir kalpojusi kā brīvības un daudzpusīgas sadarbības garants.
Tomēr šobrīd šī kārtība ir ievērojami sašķobījusies, jo Ķīna vēlas atņemt ASV pasaules līdera statusu. Un daļēju atbildību par to jāuzņemas tieši pašam Trampam. Kopš brīža, kad Tramps kļuva par ASV prezidentu, viņš ne reizi vien ir apšaubījis pastāvošo pasaules kārtību, atbalsta Eiropas Savienības šķelšanos, kā arī apšauba NATO pastāvēšanas nepieciešamību.
“Viņš ievērojami satuvinās ar diktatoriem, kā arī distancējas no tradicionālajiem Vašingtonas sabiedrotajiem. Grenlandes iegādi varētu uzskatīt par tabu pārkāpumu, tomēr – tas ļoti labi iederas ASV prezidenta pasaules redzējumā,” uzskata Sallets.
ASV laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz anonīmiem situāciju pārzinošiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ASV prezidenta Trampa administrācija Dānijai par Grenlandi plānoja piedāvāt ikgadēju maksājumu 600 miljonu ASV dolāru apmērā.
Tāpat ASV esot plānojusi Dānijai piešķirt ievērojamu vienreizēju maksājumu, lai mudinātu to nodot Grenlandi beztermiņa lietošanā ASV. Šā maksājuma apmēru laikrakstam gan nav izdevies noskaidrot.
Tramps sarunās ar padomniekiem vairākkārt izteicis interesi par Grenlandes iegādi, interesi izsakot ar "dažādas pakāpes nopietnību". Svētdien Tramps apstiprināja, ka viņam ir interese par iespēju, ka Savienotās Valstis no Dānijas varētu iegādāties Grenlandi.
Dānija šo piedāvājumu noraidīja. Reaģējot uz to, Tramps paziņoja, ka viņš atceļ savu drīzumā plānoto valsts vizīti Dānijā, tādējādi raisot neizpratni Dānijas politiķos.
