Piecu gadu laikā Latvijā strauji audzis iedzīvotāju skaits, kas var atļauties ceļot

FOTO: AP/Scanpix

2013.gadā 48% iedzīvotāju varēja atļauties vismaz vienu nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu pavadīt ārpus mājām, bet 2018.gadā tie bija jau 67%, aģentūru LETA informēja "Swedbank".

Pagājušogad tikai trešdaļa sabiedrības atzinuši, ka nedēļu ilgs atvaļinājums ārpus mājām nav pa spēkam ģimenes maciņam, norādīja bankā.

Ceļošanas un atpūtas ziņā Latvijas iedzīvotāju pašvērtējums ir vidēji augsts, piekāpjoties Igaunijai un apsteidzot Lietuvu. Igaunija par vienu procentpunktu pat apsteidz Eiropas Savienības vidējo rādītāju - Igaunijā 2018.gadā savu spēju doties nedēļu ilgā atpūtā pozitīvi vērtējuši 73% iedzīvotāju. Vērtējot izmaiņas laika gaitā, Igaunijā tās bijušas pat straujākas nekā Latvijā - 2013.gadā pozitīvi noskaņoti bija 52% aptaujāto, bet 2018.gadā jau par 21% vairāk jeb kopumā 73%.

Otra kaimiņvalsts Lietuva gan nav piedzīvojusi lielas pārmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā, jo pirms pieciem gadiem minēto atvaļinājumu spēja atļauties 53%, bet 2018.gadā - 59% iedzīvotāju.

Ja salīdzina ar situāciju Eiropas Savienībā, attiecīgu atpūtu var atļauties vidēji 72% iedzīvotāju. Saraksta augšgalā ar vislielāko iedzīvotāju īpatsvaru, kas lēš, ka var pavadīt ikgadējo atvaļinājumu prom no mājām vismaz nedēļas garumā, ir Dānija (88%), Luksemburga (89%) un Zviedrija (90%). Savukārt saraksta pretējā pusē ir tādas valstis kā Rumānija (41%), Horvātija, Grieķija un Kipra (49%).

Ceļošanas intensitātes straujais pieaugums skaidrojams ne vien ar ekonomisko procesu augšupeju pēdējo piecu gadu laikā, bet arīdzan ar iedzīvotāju mērķtiecīgu plānošanu, norādīja "Swedbank". Kā atklāj 2018.gadā veiktā iedzīvotāju aptauja, taujājot par mājsaimniecības galvenajiem mērķiem tuvāko divu gadu laikā, aiz mājokļa remonta un uzlabošanas (minējuši 33% respondentu) uzreiz seko ceļošana (31%).

"Vērtējot pieliktās pūles šī mērķa sasniegšanai, jāatzīst, ka vēlme doties ceļojumā ir pat spēcīgāka par perspektīvu uzlabot savu mājokli, jo šim mērķim uzkrājumi tiek veidoti biežāk - 30% iedzīvotāju atzīst, ka krāj naudu ceļojumiem un hobijiem, savukārt remontam krāj 26%. Tajā pašā laikā remonta izdevumiem biežāk nekā ceļošanai iedzīvotāju plānos parādās arī aizņēmumu izmantošana (16% pret 8%), kas savā ziņā varētu būt skaidrojams ar salīdzinoši lielākiem mājokļa uzlabošanas izdevumiem, kam uzkrājumu veidošana varētu prasīt pārāk ilgu laiku," skaidroja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

"Swedbank" Finanšu institūta 2018.gadā veiktais pētījums arīdzan atklāja tendenci, ka ceļojumos iedzīvotāji mēdz doties pat tad, ja mājās paliek nenokārtotas saistības un parādi, - to atzina 20% ceļotāju. Turklāt nebūt nav tā, ka šim rādītājam būtu tendence samazināties, jo arī 2017.gadā šādu ieceri pauda līdzīga daļa iedzīvotāju (22%).

"Rezultāti liecina, ka piektdaļai iedzīvotāju ceļošanas kāre ir daudz spēcīgāka par rūpību maksājumu veikšanā, riskējot ar finansiālām grūtībām ilgākā laika posmā, kad, atgriežoties ierastajā ikdienā, jātiek galā gan ar atstātajiem parādiem, gan atvaļinājuma radītajiem papildu tēriņiem. Līdz ar to var secināt, ka straujš iedzīvotāju pieaugums, kas atzīst, ka var atļauties doties vismaz nedēļu ilgā ceļojumā ārpus mājām, ne vienmēr ir pieaugošu ienākumu un rūpīgas plānošanas rezultāts," atzīst Kropa.

Uz augšu