FM: Ekonomikas attīstības tempu samazināšanos nosaka virkne faktoru

Finanšu ministrijas ēka.

FOTO: Ieva Makare/LETA

Ekonomikas attīstības tempu samazināšanos nosaka virkne faktoru, atzina Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī pazeminājusies līdz 2%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, kas ir vēl nedaudz lēnāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotie iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā liecināja IKP ātrais novērtējums.

FM norādīja, ka šā gada otrā ceturkšņa ekonomikas izaugsme gada griezumā bijusi lēnākā kopš 2016.gada trešā ceturkšņa, un attīstības tempu samazināšanos noteicis vairāku faktoru kopums. Starp tiem ministrija minēja pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos, samazinot apstrādes rūpniecības izaugsmes tempus, Krievijas kravu tranzīta kritums Latvijas ostās un dzelzceļā, kā arī samazinājums nerezidentu apkalpošanā finanšu sektorā un zemāki produktu nodokļu apjomi, kur ietekmi sāka atstāt pierobežas tirdzniecības mazināšanās. 

Arī būvniecības nozares attīstība būtiski palēninājusies, otrajā ceturksnī uzrādot vairs tikai 1% pieaugumu, kamēr divos iepriekšējos gados tā bija sasniegusi divciparu skaitļos mērāmu kāpumu.

Savukārt starp straujāk augošajām nozarēm otrajā ceturksnī bijušas lauksaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī komercpakalpojumu nozares, kas kopā tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēm nodrošinājušas lielāko devumu Latvijas ekonomikas kopējā izaugsmē. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē pievienotā vērtība pieaugusi par 12,8%, tajā skaitā lauksaimniecībā par 24,5%, bet mežsaimniecībā - par 5,8%. Komercpakalpojumu nozarē sasniegts 8,9%, bet izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - 8,7% pieaugums.

"Bez jau minētajām transporta un finanšu pakalpojumu nozarēm ar attiecīgi 3,7% un 7,6% kritumu, lejupslīdi otrajā ceturksnī piedzīvojusi arī pārējā rūpniecība, tajā skaitā ieguves rūpniecība un enerģētika, kas samazinājusies par 1,6%, kamēr apstrādes rūpniecība augusi tikai par 0,4%," piebilda FM.

Pēc ministrijas paustā, arī otrā ceturkšņa dati no izlietojuma puses apstiprina, ka izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza 10%. 

Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%.

Šā gada pirmajā pusē kopā Latvijas ekonomika, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, palielinājusies par 2,4%, savukārt, ņemot vērā darba dienu skaita ietekmi, pieaugums pēc izlīdzinātiem datiem bijis būtiski augstākā 3% līmenī. 

"Augstāki sezonāli izlīdzinātie dati, kas savā ziņā precīzāk raksturo Latvijas ekonomikas pašreizējā brīža attīstības tempu, ļauj nākamajos ceturkšņos sagaidīt augstākus pieauguma tempus arī neizlīdzinātajos datos. Vienlaikus situācija ārējos tirgos joprojām saglabājās ne īpaši labvēlīga Latvijas eksportam, izaugsmes prognozes pasaules ekonomikai kopumā un īpaši eirozonai arvien tiek samazinātas, Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās konfidences indekss jau vairāk nekā gadu pastāvīgi samazinās, augustā noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2013.gada," skaidroja ministrijā.

FM piebilst, ka pasaules tirdzniecības attīstību kavē augošās protekcionisma tendences un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, bet Eiropā situāciju pasliktina neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES un Vācijas rūpniecības nozares problēmas. Līdz ar to arī atvērtā Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā divos iepriekšējos divos gados.

"Kamēr ārējie riski Latvijas ekonomikai pēdējo mēnešu laikā ir tikai palielinājušies, izaugsmes tempu palēnināšanās būvniecības un informācijas tehnoloģiju nozarēs iezīmē nedaudz vājinājušos iekšējos riskus saistībā ar nepietiekamajiem darbaspēka resursiem un pārmērīgi strauju algu kāpumu," norādīja FM.

Jau ziņots, ka šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, IKP apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7%. 

Pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP bija pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu.

Uz augšu