FKTK "PNB bankas" darbībā konstatējusi sankciju likuma pārkāpumus

Sākoties garantēto atlīdzību izmaksām, "PNB Bankas" klienti gaida rindā pie bankas galvenās filiāles Raiņa bulvārī.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome AS "PNB banka" darbībā konstatējusi starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma un FKTK normatīvo noteikumu prasību pārkāpumus, informēja FKTK.

FKTK veica neklātienes mērķa pārbaudi par atsevišķu starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) un FKTK normatīvo noteikumu "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" prasību izpildi.  

Pārbaudē konstatētie fakti liecina, ka "PNB banka" nav izpildījusi Sankciju likumā un noteikumos noteiktos pienākumus - noteiktajā termiņā veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu. 

FKTK vērš uzmanību, ka minētā novērtējuma veikšana ir cēloņsakarīgi saistīta ar sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, jo, lai banka izstrādātu efektīvu sistēmu riska pārvaldīšanai, tai ir nepieciešams konstatēt tās darbībai piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku. Izvērtējot pārkāpuma sekas, FKTK ņēmusi arī vērā apstākli, ka nav konstatēta sankciju neizpilde.

Atbilstoši FKTK sodu politikai par būtisku īstermiņa pārkāpumu paredzēta soda naudas uzlikšana. Tomēr FKTK ņem vērā apstākļus, ka Eiropas Centrālā banka ar savu 15.augusta lēmumu ir atzinusi banku par tādu, kas ir nonākusi vai nonāks finansiālās grūtībās ("failing or likely to fail"), Eiropas Vienotā noregulējuma valde lēmusi nepiemērot noregulējuma pasākumus un "PNB bankai" ir apturēta finanšu pakalpojumu sniegšana. 

FKTK ieskatā šajos apstākļos ir samērīgi, piemēroti un lietderīgi konstatēt pārkāpuma faktu, nepiemērojot bankai soda naudu un nenosakot korektīvos pasākumus, ņemot vērā tās finansiālo stāvokli un paredzamo darbības izbeigšanu. 

Ņemot vērā minēto, FKTK, konstatējot pārkāpuma faktu, piemēroja tādus tiesiskos līdzekļus, kas iespējami mazāk ierobežo kredītiestādi, bet vienlaikus ir tādi, kas nodrošina to, ka "PNB banka" un arī trešās personas ir informētas, ka konstatētie pārkāpumi bankas darbībā nav pieļaujami un ir sodāmi.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

Vienlaikus "PNB banka" paziņojusi, ka vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu pasludināt banku par maksātnespējīgu.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Uz augšu