Ministrs: Krīzes gadījumā Latvijai recesija nedraud, taču iespējama stagnācija

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Jau nākamā mēneša beigās ir iespējama Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb tā sauktais "Brexit". Pašlaik lielākās bažas ir par to, ka Lielbritānija Eiropas valstu bloku varētu atstāt bez vienošanās ar Briseli, un uz to reaģējuši arī Latvijas likumdevēji, samazinot ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajam gadam. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) intervijā portālam TVNET atklāja, cik lielas būtu bezvienošanās "Brexit" izmaksas Latvijai. 

Reirs norāda, ka visa Eiropa ir sekojusi līdzi tam, lai nebūtu tā saucamais “cietais Brexit”.

"Mums būtu tiešie zaudējumi, jo tad būtu jākompensē tiešie maksājumi Eiropas Savienībai Lielbritānijas vietā – tie būtu 25-40 miljoni eiro," saka Reirs.

Viņš norāda, ka ne tikai Latvija, bet arī pārējās Eiropas Savienības valstis cer, ka tāda situācija nenotiks. Bažas ir, un tās pauž arī uzņēmēji. Eksportētāji iezvana trauksmes zvanus par to, ka precēm ir cenu un apjomu samazinājums.

"Tas nav tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm. Ja Lielbritānijā apstāsies ekonomiskā izaugsme, tad viņiem arī nebūs nepieciešamas papildu preces, līdz ar to – sajūtas nav drošas," saka Reirs.

Ņemot vērā, ka visi iepriekšējie Latvijas valsts budžeti ir veidoti uz relatīvi lielas ekonomiskās attīstības bāzes, tad šī gada scenārijā, pēc rūpīgas izvērtēšanas, ekonomiskās attīstības bāze nākamā gada budžetam ir 2,8%.

"Uzskatām, ka tas ir samērā piesardzīgi. Mums pret iepriekšējo gadu ir samērā pozitīvi algas pielikumi, kas dod enerģiju iekšējam tirgum," norāda ministrs un piebilst:

"Arī eksperti norāda, ka – ja būs kāda krīze, tad tā ekonomikā nebūs kā samazinājums, bet kā stagnācija."

Reirs pauž - Latvijas kredītportfelis parāda, ka privātais un valsts sektors ir tā sabalansēts, ka mēs briesmīgā krīzē neiekļūsim. Tomēr Latvijas nākamā gada ekonomiskajām prognozēm pastāv riski, kas izriet no, piemēram, “Brexit”, tirdzniecības neskaidrībām starp ASV un Ķīnu, embargo, muitas tarifiem. Tomēr tūrisms, iekšējais patēriņš pieaug, ražošana ar augstajām tehnoloģijām arī ir dzīvotspējīga.

Ārvalstu medijos ir izskanējušas bažas, ka recesijas dēļ Vācijā visai eirozonai varētu rasties būtiskas problēmas. Jautāts, vai šādas bažas varētu ietekmēt arī Latviju, ministrs uzsver, ka Latvijai viens no pareizākajiem soļiem bija pievienoties eirozonai.

"Mierīgie gadi ekonomikā ir galvenokārt tāpēc, ka mums ir stabila valūta. Skatoties vēsturē, pie lata mums bija vismaz divas situācijas, kad bija lielu valūtas svārstību draudi finanšu satricinājumu laikā. Tas savukārt apgrūtinātu Latvijas uzņēmējdarbību, līdzekļu apgrozījumu," norāda Reirs.

Viņš norāda, ka Vācija, neapšāubāmi, ir eiro virzītājspēks. Tāpat arī Vācijas ekonomika ir pietiekami stingra, lai tajā nebūtu nozīmīga ekonomiskās izaugsmes samazinājuma. Itālija ir nonākusi recesijā, tomēr no Vācijas nekādu nopietnu indikāciju nav.

"Tādēļ saku – šis mūsu IKP izaugsmes samazinājums no +3,5% līdz +2,8% mums ir izņēmis no budžeta ap 200 miljoniem, ko varētu izmantot pie lielākas ekonomiskās izaugsmes. Tas ir piesardzīgi. Esam samazinājuši budžeta deficītu no 0,7% līdz 0,49% no IKP. Piesardzība tur, kur varam, lai neapdraudētu attīstību – to arī ievērojam. Budžeta deficītu mazināsim tuvākos trīs gadus, līdz 2023. gadā mums jābūt sabalansētam budžetam. Jāatgādina, ka Lietuvā ir sabalansēts budžets pēdējos divus gadus, Igaunijā – visu mūžu," saka ministrs. 

Pilnu interviju ar finanšu ministru Jāni Reiru lasiet portālā TVNET otrdien, 1. oktobrī!

Uz augšu