Viens oligarhs, 70 konti, 860 miljoni dolāru jeb "Swedbank" riskantā klienta noslēpumi (13)

Ilgus gadus viens no galvenajiem “Swedbank” Igaunijas filiāles klientiem bija Krievijas oligarhs un bijušais ministrs Mihails Abizovs. Īsā laika posmā viņš šajā bankā atvēra 70 kontus, kas bija saistīti ar Abizova ārzonu kontiem. Vēlāk uz šiem ārzonu kontiem tika pārskaitīti aktīvi 860 miljonu dolāru vērtībā. Kopumā no šiem kontiem tika izņemti 770 miljoni dolāru, tika īstenotas vairāk nekā 3300 transakcijas.

Tā kā Krievijas valdības ministram Abizovam bija liegts pašam veikt uzņēmējdarbību, vienā no "Swedbank" iekšējiem ziņojumiem teikts, ka banka no Krievijas varasiestādēm un nodokļu kontroles instancēm ir slēpusi dažus ārvalstu augsta riska uzņēmumu patieso īpašnieku vārdus.

Ņemot vērā “Postimees”, Zviedrijas sabiedrisko mediju, televīzijas kanāla SVT, Krievijas laikraksta “Novaya Gazeta” un organizācijas OCCRP veikto izmeklēšanu, starp “Swedbank” klientiem ir arī tādi uzņēmumi, kas pašlaik ir arestēti Krievijā un figurē Abizova krimināllietā. Pašlaik Abizovs Krievijā tiek turēts aizdomās par noziedzīgas bandas izveidi, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas atmazgāšanu un krāpšanu.

Abizova īpašumā esošo firmu administrators “Swedbank” filiālē bija Igaunijas pilsonis Aleksejs Aversons. Bankas iekšējā ziņojumā teikts, ka Aversona darbībā ir saskatāmas likuma pārkāpuma pazīmes un iesaka nekavējoties par to ziņot arī varas iestādēm. Saskaņā ar ziņojumu, pie Aversona tika atrasts PIN kalkulators, kas iepriekš izmantots, lai varētu veiksmīgi apkalpot kādu no Abizova firmām.

“Vairāki darbinieki, ieskaitot administratorus, klientus, augsta riska klientu kontroles komitejas locekļus un valdes locekļus, tika lemts, ka Abizova uzņēmums tiks uzskatīts par legālu klientu, pat neskatoties uz to, ka Abizova firma neatbilda principam “pazīsti savu klientu” pamatprasībām. Daži no klientiem tika pasargāti arī no Krievijas varas iestādēm, tostarp arī no nodokļu inspekcijas,” ”Swedbank” galvenā biroja pasūtītajā ziņojumā uzsvēra Norvēģijas naudas atmazgāšanas eksperts Erlings Grimstads.

Grimstads piebilda, ka vairāki Igaunijas filiāles darbinieki piekrituši slēpt patiesos labuma guvējus, reģistrējot tos bankā. Tas izraisīja risku, ka sankciju ietvaros nav iespējams identificēt konkrētas personas.

Ziņojums izraisīja skandālu, kas izcēlās starp Zviedrijas prokuratūru un “Swedbank”. Kad prokurors pavasarī pieprasīja visus nepieciešamos dokumentus, banka tos atteicās iesniegt. Pēc tam banka nav ļāvusi izmeklēšanai nopratināt ziņojuma autoru. “Swedbank” piekritusi Grimstada nopratināšanai tikai septembrī.

Viss liecina, ka Abizovam bankā ir bijis kāds palīgs, kurš strādājis viņa labā.

“Pie viena klienta administratora tika atrasts PIN kalkulators, kas bijis saistīts ar vienu no Abizova firmām. Tas pats kalkulators tika izmantots, lai pārskaitītu naudu no konta, kas pieder Abizovam vai viņa kontrolētajam uzņēmumam,”lasāms Grimstada ziņojumā.

Attiecībā uz personām, kas saistītas ar politiku, politiķiem un viņu ģimenes locekļiem, bankām ir nepieciešams cieši uzraudzīt šo cilvēku kontus, lai atklātu iespējamos korupcijas darījumus.

Saskaņā ar Grimstada ziņojumu, “Swedbank” to nav darījusi.

“”Swedbank” Igaunijas filiāle piedāvāja darījumus nerezidentiem un klientiem ar augstu riska pakāpi. Tāpat banka darbojās kā starpnieks darījumos, kas ir uzskatāmi par apšaubāmiem pārskaitījumiem un citām darbībām,” teikts ziņojumā.

Bija administrators, kļuva direktors

“Swedbank” darbinieks, pie kura atrada “bēdīgi slaveno” PIN kalkulatoru, kas saistīts ar Abizova uzņēmumiem, bija Igaunijas pilsonis Aversons. Viņš ilgus gadus strādāja “Swedbank”, pārraugot bagātu klientu kontus. Bez Abizova, Aversonam bija vairāki ievērības cienīgi klienti – nerezidenti.

Aversons pameta banku 2017. gada sākumā, kad tika slēgti visi Abizova konti. Tikai divus mēnešus vēlāk, 2017. gada aprīlī, Aversons kļuva par “Anduril Enterprises Ltd.” direktoru Kiprā.

Grimstads norāda, ka ņemot vērā pieejamo informāciju, kā arī Kipras komercreģistrā esošos dokumentus, šis uzņēmums ir tiešā veidā saistīts ar Abizovu.

Jautājums par Aversona darbību bankā rodas vēl vienā “Swedbank” iekšējā ziņojumā.

"Apspriežot vienu pārskaitījumu ar kolēģiem, Aversons teicis, ka pārskaitījums nav bijis "pats tīrākais", norādot, ka darījumā ir dažādas necaurspīdīgas nianses," teikts ziņojumā.

“Citā sarunā Aversons kolēģim stāstījis, ka naudas pārvedums, kas nonācis neidentificētā uzņēmumā, bijis saistīts ar gāzes pārvadāšanas pakalpojumiem. No tā paša uzņēmuma konta vēlāk veikts maksājums, kura mērķis bijis norādīts "avansa maksājums par biroja piederumiem", nevis gāzes pārvadāšanas pakalpojumi. Aversons šo naudas transakciju raksturojis kā “pasaku”.

“Postimees” vairākas reizes mēģināja organizēt interviju ar Aversonu, kurš dzīvo Igaunijā – Vīmsi pagastā netālu no Tallinas. Aversons no intervijām atteicās. Viņš gan piekrita atbildēt uz jautājumiem rakstiski, kad uzzināja, par ko tieši žurnālisti vēlas noskaidrot informāciju.

Aversons piekrita atnākt un izlasīt dokumentus “Postimees” birojā ar vienu nosacījumu – viņam nebūs jāsatiekas ar žurnālistiem.

Igaunijas medija redakcijas darbinieki viņam dokumentus nodeva slēgtā aploksnē. Aversons tos varēja izlasīt tikai uz vietas redakcijā, pašam izdarot piezīmes. Pēc dokumentu izskatīšanas Aversons neatbildēja uz jautājumiem, taču sniedza tikai vienu vispārīgu komentāru. Tajā Aversons pauda šaubas, vai iepriekš minētie “Swedbank” iekšējie ziņojumi vispār ir publicēti.

“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ziņojuma autoriem, lai arī kas viņi būtu, nav pierādījumu, lai izvirzītu šāda veida apsūdzības. Viņiem nav pietiekamu zināšanu, vai arī viņi nav informēti par attiecīgajiem likumiem un noteikumiem, kā piemēram, bankas noslēpumu neizpaušanu un pienākumu klusēt,” medijam “Postimees” sacīja Aversons.

Kad 2016. gada beigās kļuva skaidrs, ka “Swedbank” slēgs nerezidentu klientu nodaļu, viņš paziņoja, ka dosies uz vairākām darba intervijām.

“Mani iecēla par vienu no diviem “Anduril Enterprises Ltd.” direktoriem divus mēnešus pēc tam, kad aizgāju no “Swedbank”. Šajā amatā es strādāju līdz 2019. gada jūnijam, pēc tam es aizgāju un atteicos strādāt šīs grupas uzņēmumos," sacīja Aversons.

Viņš gan noliedza, ka būtu veicis pārskaitījumus vienam konkrētam klientam, izmantojot savu PIN kalkulatoru.

"Šī apsūdzība ir nepatiesa un tai nav nekāda pamatojuma," teica Aversons piebilstot, ka tā “ir pasaka, ko izgudrojuši ziņojuma sastādītāji.”

“Anduril Enterprises Ltd.” ir Kiprā reģistrēts uzņēmums. Tas ir tikai viens no kopā 70 uzņēmumiem, kas ir tieši saistīti ar Abizovu. Šīs firmas galvenie aktīvi ir Itālijas meitasuzņēmums “Villa Il Tesoro Societa Agricola”. Lai arī šī uzņēmuma galvenā darbības joma formāli skaitās lauksaimniecība, tam faktiski pieder grezna villa Toskānā.

2012. gadā, kad Abizovs kļuva par ministru, viņam piederošā villa Itālijā saimnieciskā gada pārskatā tika novērtēta ar deviņiem miljoniem eiro. Laikā, kad Abizovs bija ministrs, ik gadu villā tika ieguldīti vairāki miljoni eiro, un līdz 2016. gadam, kad tika iesniegts pēdējais ziņojums, īpašuma vērtība sasniedza jau 20,6 miljonus eiro.

Pirms diviem gadiem opozicionārs Aleksejs Navaļnijs vietnē “Youtube” ievietoja video, kurā viņš parādīja kadrus no šīs villas, kas uzņemti ar bezpilota lidaparātu. Kadros redzams, ka uz villas un blakus ēkām ir atrodams helikoptera nosēšanās laukums, golfa laukums un tenisa korti, greznas strūklakas, mākslīgs ezers, olīvu un vīnogu dārzi. Šī gada satelītattēlos redzams liels būvlaukumu, kas izveidots ap mākslīgo ezeru.

Saskaņā ar dokumentiem, “Anduril” vairākas reizes ir mainījis īpašniekus. Kā teikts Grimstada ziņojumā, katrs no “Anduril” īpašniekiem bijis “Swedbank” klientu sarakstā.

Labi nobruģēts ceļš ar lečo un brendiju

47 gadus vecā Abizova karjera bija diezgan raksturīga 1990. gadu vētrainajai dzīvei Krievijā. 1989. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, bet ātri saprata, ka tas viņu nesaista un studijas viņš pameta. Tā vietā viņš sāka darboties biznesā.

Pirmajā gadā Abizovs izveidoja savu uzņēmumu “Intershop”, kas tirgoja Turcijas sadzīves un biroja piederumus. 1991. gadā viņš nopelnīja pusmiljonu dolāru kā biržas mākleris.

Gadu vēlāk viņš kopā ar klasesbiedru sāka importēt lečo, cigaretes un brendiju no Bulgārijas. Uzņēmuma ieņēmumi ātri pieauga līdz vairākiem miljoniem dolāru. Ar lečo un brendiju Abizovs ātri pārgāja uz sfēru, kas bija izrādījās īsta zelta raktuve: degvielas un enerģijas tirgus.

1996. gadā viņš nodibināja degvielas un enerģijas uzņēmumu ORTEK, kā peļņa drīz pārsniedza 100 miljonus dolāru. Tiesa, ne visi varēja laikā samaksāt ORTEK rēķinus - viens no šādiem klientiem bija Novosbirskas apgabals, kas sējas sezonas priekšvakarā piedzīvoja degvielas deficītu. Abizovs, būdams apķērīgs biznesmenis, ierosināja darījumu - viņš piegādās degvielu lauksaimniekiem, un reģions kā nodrošinājumu piešķirs viņam savu akciju daļu uzņēmumā “Novosibirskenergo”.

Uzņēmumam piederēja piecas reģionā esošās siltumenerģijas elektrostacijas. Tagad šis uzņēmums ir pārdēvēts par SIBEKO jeb “Sibīrijas enerģijas uzņēmumu”.

Reģionālā valdība vienojās ar Abizovu cerībā, ka rudenī, novācot ražu, tā varēs nomaksāt parādu. Bet viņiem tas neizdevās, un akcijas nonāca Abizova kontrolē, kurš drīz arī izpirka uzņēmuma akcijas no mazākuma akcionāriem un kļuva par kontrolpaketes īpašnieku.

Novosibirskas enerģijas firmas izrādījās Abizova strauji augošās biznesa impērijas kodols – jau pavisam drīz Abizova vārds bija lasāms ”Forbes” miljardieru rangā.

Savā karjeras virsotnē “Forbes” Abizova īpašumus novērtēja ar 1,3 miljardu dolāru. 2012. gada maijā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs iecēla Abizovu par “atvērtās valdības” koordinācijas ministru. Šo amatu Abizovs ieņēma sešus gadus, līdz 2018. gadā prezidents Vladimirs Putins šo amatu likvidēja.

Tieši tajā pašā laikā, kad Abizovs ienāca politikā, viņš sāka intensīvi strādāt pie savu ārzonu uzņēmumu kontu atvēršanu Igaunijas “Swedbank” filiālē. Kopš 2011. gada decembra, kad Abizovs vēl nebija stājies ministra amatā, “Swedbank” tika atvērti 27 konti, kas saistīti ar Abizova uzņēmumiem Kiprā, Britu Virdžīnu salās, Singapūrā un Belizā.

Pēc 2012. gada 21. maija, kad viņš tika iecelts par ministru, Igaunijas “Swedbank” tika izveidoti vēl 42 konti. Lai arī Krievijas plašsaziņas līdzekļi iepriekš rakstīja par vairākām Abizova firmām, šī ir pirmā tik detalizēta viņa ārzonas tīkla apskate.

“Postimees” un partneru veiktā izmeklēšana liecina, ka no 70 sarakstā iekļauto uzņēmumu kontiem vismaz puse ir Krievijas valsts īpašumā arī tie pieder enerģētikas, pārtikas rūpniecības, datortehnoloģiju uzņēmumiem un pat labsajūtas centriem.

Daļa darījumu tika noslēgti laikā, kad Abizovs strādāja par ministru un viņam formāli nebija tiesību piedalīties uzņēmējdarbībā. Saskaņā ar Krievijas likumiem, līdz 2017. gadam Abizovam bija jādeklarē arī firmas, kas darbojas ārvalstīs, no kurām viņš bija faktiskā labuma guvējs. Vai viņš to izdarīja, nav zināms, jo šāda informācija Krievijā nav publiska. Pēc izmaiņām likumdošanā pirms diviem gadiem viņam vairs nebija nekādu saistību ar ārzonas uzņēmumiem.

Rūpīgi slēpa pēdas

Abizovs savas darbības rūpīgi slēpa aiz fiktīviem darījumiem, kas notika starp viņam piederošajām firmām. Piemēram, vairāki Kiprā reģistrēti uzņēmumi apmainījās ar akcijām ar “Elsib”, kas atrodas Novosibirskā.

“Elsib” ir viens no lielākajiem staciju elektromotoru ražotājiem Krievijā. 2014. gadā “Tekina Consulting” pārdeva savu daļu firmā “Elsib” uzņēmumam “Trading Limited”. Tādējādi “Tekina” pārkāpusi likumu, jo tā nav ziņojusi Federālajam pretmonopola dienestam par uzņēmuma daļām, kas ir pakļautas monopolu valsts kontrolei, pārdošanu.

“Tekina pārstāvis atzina savu vainu un paskaidroja, ka ārvalstu uzņēmums nepārzināja Krievijas likumdošanu. “Tekina” tika sodīta ar 100 000 rubļu naudas sodu. Gadu vēlāk cits Kipras uzņēmums - “Tefaro Commercial Ltd” - palielināja savu līdzdalību rūpnīcā. 2016. gadā Virdžīnu salās reģistrētie “Zerel Investment” un Kipras uzņēmums “Nimarkent Holdings Limited” pārdeva savas “Elsib” akcijas uzņēmumam “Sibeko”.

Gadu vēlāk četras Kipras firmas - “Besta Holdings Ltd”, “Alinor Investments Ltd”, “Kullen Holdings Ltd”, “Vantroso Trading Ltd” nopirka 94,98% no rūpnīcas akcijām. Visi šie uzņēmumi bija “Swedbank” klienti, un Grimstads savā ziņojumā tos saistīja ar Abizovu.

“Transparency International” Krievijas filiāles ģenerāldirektora vietnieks Iļja Šumanovs sacīja, ka Krievijas uzņēmēji izmanto ārzonu uzņēmumus, lai samazinātu nodokļu maksājumus, slēptu uzņēmējdarbību no sabiedrības vai izmantotu citu valstu tiesību sistēmu.

"Šajā gadījumā daļu no darījumiem ar ārzonām ir iespējams noslēgt, lai izņemtu īpašumu no valsts un to noslēptu, ņemot vērā, ka sākotnējais uzņēmuma īpašnieks un vadītājs ir valsts ierēdnis," sacīja Šumanovs.

“Kad Mihails Abizovs bija ministrs, viņam nebija tiesību piedalīties komercdarbībās gan personīgi, gan ar starpnieku palīdzību. Ņemot vērā viņa uzņēmumu sarežģīto struktūru, var pieņemt, ka tieši viņš izrādījis iniciatīvu darījumu veikšanai. Iemesls tam, ka viņš izveidoja tik daudz kontu, var būt tāpēc, ka vienkārši Abizovs vēlējās paslēpties, kā arī – noslēpt savu naudu. Gan to, kas nākusi no Rietumiem, gan arī no darbības Krievijas valdībā. Ārzemēs esošie konti viņam ļāvuši pēc iespējas vienkāršāk pārskaitīt naudu un nodot tos citas valsts jurisdikcijā,” komentārā SVT sacīja eksperts Krievijas jautājumos Marks Galeotti.

Laime novērsusies no Abizova

Laime no Abizova sāka novērsties 2015. gadā. Sākumā viņš sastrīdējās ar lielāko Krievijas banku “Alfa Bank” savas pārvaldītās kompānijas E4 parādu dēļ. Gadu vēlāk viņa vadītais “Sibeko” vēlējās palielināt elektrības cenu Novosibirskā par 15%. Tas izsauca septiņas masu demonstrācijas piecu mēnešu laikā, un vietējās varas iestādes spiediena iespaidā beigās cenu pieaugums tika noteikts vien par 4%.

Tieši šī iemesla dēļ Aleksejs Navaļnijs publicēja savu video par Abizova villu Toskānā - lai parādītu, kur nauda no elektrības cenu celšanas nonāk patiesībā. Pēc tam Abizovs strīdējās ar ietekmīgo biznesmeni Viktoru Vekselbergu - viņš caur tiesu pieprasīja no Abizova apmēram 500 miljonus dolāru. Abizovs iesniedza pretprasību.

Pēc Krievijas medija RBC teiktā, tieši konflikts ar banku “Alfa” kļuva par iemeslu, kāpēc Putins 2018. gadā atcēla Abizovu no valdības. Šī gada 26. martā Abizovs tika arestēts aizdomās par noziedzīgas bandas izveidi un krāpšanu lielā apjomā – par vismaz 60 miljoniem dolāru. Vasarā apsūdzībām pievienojās aizdomas par naudas atmazgāšanu.

Viens no uzņēmumiem, kas nonācis krimināllietas centrā, ir “Blacksiris Trading Limited”, kārtējais “Swedbank” Igaunijas filiāles klients. Pēc izmeklētāju domām, Abizovs šo firmu izmantoja, lai no Krievijas izkrāptu aptuveni četrus miljardus rubļu jeb apmēram 60 miljonus dolāru.

Izmeklētāji uzskata, ka esot ministra amatā Abizovs lika publiski tirgot četru enerģētikas uzņēmumu akcijas. Tajā pašā laikā viņš radīja ofšorus Kiprā, un tad parādījās “Blacksiris Trading”, kas uzvarēja četru enerģētikas akciju iegādes izsolē.

Turpmākajos mēnešos “Blacksiris” apvienoja uzņēmumus ar četriem čaulas uzņēmumiem un tos visus pārdeva “Sibeko” un citu uzņēmumu par cenu, kas ir vairāk nekā 20 reizes augstāka, nekā par tiem samaksāts izsolē. Pēc izmeklētāju domām, visi šie darījumi bija fiktīvi, un reģionālā enerģijas piegādes uzņēmuma 4 miljardu rubļu aktīvu izņemšana apdraudēja vairāku reģionu energoapgādes drošību.

Vēl viens krimināllietā iesaistītais bijušais “Swedbank” klients ir “Batios Holding Limited”, ko izmeklētāji apsūdz naudas atmazgāšanā.

“Swedbank” nekomentē

Pirmais ieteikums Erlinga Grimstada ziņojumā bija nekavējoties brīdināt Igaunijas un Zviedrijas izmeklēšanas iestādes par apšaubāmiem darījumiem. Igaunijas prokuratūra apstiprināja, ka kopš pagājušā gada decembra, kad tika sagatavots ziņojums, tā no “Swedbank” nav saņēmusi nevienu paziņojumu par iespējamajiem noziegumiem.

Igaunijas “Swedbank” filiāle atteicās atbildēt uz jautājumiem, atsaucoties uz nepabeigtu izmeklēšanu gan Igaunijā, gan Zviedrijā. Bijušais “Swedbank” Igaunijas vadītājs Roberts Kits, kurš šogad atstāja amatu, sacīja, ka savus secinājumus, neredzot ziņojumu, viņš izdarīt nevar.

“Man tādas iespējas – iepazīties ar ziņojumu, nebija. Saistībā ar to, es neko komentēt,” sacīja Kits. Pēc Kita teiktā, pirmo reizi par ziņojuma atklājumiem viņš uzzinājis no preses.

“Pēc tam es atkārtoti pieprasīju ziņojumu no Zviedrijas, bet viņi to man nesniedza. Es secināju: ja notiks kaut kas būtisks, saskaņā ar Igaunijas likumiem bankas padome vai akcionāri informēs arī mani.”

Jaunieceltais “Swedbank Grup” valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons intervijā SVT nevēlējās komentēt jautājumus, kas saistīti ar konkrētiem klientiem vai darbiniekiem, taču sacīja, ka visa šāda informācija tiks pārbaudīta iekšējā audita laikā.