Analītiķi: Pasaules ekonomika turpinās piedzīvot grūtības; varētu kāpt naftas cenas (27)

Pagājušajā nedēļā Starptautiskā Enerģijas aģentūra (IEA) pagājušajā nedēļā brīdināja, ka “nozīmīga piegādes rezervju spilvena” izveidošana 2020. gada pirmajā pusē radīs problēmas Degvielas eksportētājvalstu organizācijai (OPEC). Šī valstu grupa pašlaik cenšas līdzsvarot naftas tirgu. Viens no iemesliem tam daļēji ir fakts, ka potenciāli var veidoties pārpalikumi, jo jau šogad ir vērojams straujš pieprasījuma pieauguma kritums.

Tas, savukārt, naftas eksportētājiem ir vairākkārt licis mainīt savas tirdzniecības prognozes.

“Ar naftas patēriņa pieaugumu, kas šogad vidēji ir par 830 tūkstošiem barelu naftas dienā lielāks nekā gadu iepriekš, 2019. gadā globālais naftas pieprasījums ir palielinājies ar tempu, kas ir viszemākais kopš globālās finanšu krīzes pirms 10 gadiem,” paziņoja ASV bankas „Bank of America” pārstāve Merila Linča.

Palēnināšanās tempi bijuši īpaši novērojami rūpniecības nozarēs, kuras smagi skāris ASV – Ķīnas tirdzniecības karš.

“Ražošanas lejupslīdes apjomi 2019. gadā ir tik izteikti, ka mēs jau droši varam runāt trešo globālo rūpniecības lejupslīdi pēdējo 10 gadu laikā. Jāatgādina, ka būtiskas lejupslīdes rūpniecībā tika novērotas arī 2012. un 2016. gadā, kad ievērojami samazinājās rūpniecības aktivitāte,” teikts „Bank of America” paziņojumā.

Pēc bankas pārstāvju teiktā, pasaule tikko pārdzīvojusi jaunu rūpniecības lejupslīdes vilni, kas būtiski ietekmējis arī naftas cenas. Tās izdevies noturēt stabili augstā līmenī tikai masveida piegādes pārtraukumu dēļ 2019. gadā, kas nav ļāvuši samazināt naftas cenu.

Rūpniecības lejupslīde ir izplatījusies pa visu pasauli. Tā, piemēram, Indijā  ekonomikas “vājā aina rūpniecības un ražošanas sektorā” joprojām turpinās, pirmdien paziņojumā sacīja „JBC Energy”. Tiek norādīts, ka Indijas rūpniecības tempu samazināšanās ietekmējusi dīzeļdegvielas tirdzniecību.

“120 000 barelu dienā samazinājums bija lielāks faktors ekonomiskajai situācijai, nekā pat citi makroekonomiskie faktori, kas radījuši vājākos ekonomikas rezultātus kopš 2017. gada janvāra,” teikts „JBC Energy” paziņojumā.

"Tā kā arī bitumena pārdošanas apjomi ir zemi, šķiet, ka aktivitāte Indijas ražošanā un būvniecībā samazinās."

Tomēr pastāv daži iemesli, kas liek domāt par to, ka vismaz naftas rūpniecībā lietas varētu mainīties uz pozitīvo pusi. Kaut arī ļoti daudz kas joprojām ir atkarīgs no ASV un Ķīnas tirdzniecības kara iznākuma, tā saucamais “daļējais darījums”, ko varētu noslēgt abas valstis, ir būtiski mazinājis bailes no recesijas.

“Raugoties uz 2020. gadu, mēs sagaidām uzlabošanos cikliskajā pieprasījuma apstākļos, jo šķiet, ka atsevišķi rādītāji rūpniecības nozarē ir uzlabojušies un dažos gadījumos ir kļuvuši pat pozitīvi,” sacīja „Bank of America” pārstāvji.

Vēl viens daļējs pamats optimismam ir tas, ka lielās korporācijas ar globālām piegādes ķēdēm pēdējā gada laikā, lielākoties tirdzniecības kara dēļ, ir apturējušas dažādus iepirkumus, kā arī - ir sākušas veidot krājumus.

Iespējams, ka globālās naftas nozares stratēģija bija kā mēģinājums nogaidīt līdz brīdim, kad būs skaidrība par tarifiem, kas stāsies spēkā ASV-Ķīnas tirdzniecības kara sarunu rezultātā. Šādai nogaidīšanai ir jēga atsevišķa uzņēmuma līmenī, taču ne globāli – nogaidīšana un neziņa smagi skāra naftas ražotājus, jo pārdošanas apjomi un aktivitāte samazinājās.

Tagad uzņēmumiem tagad būs jāveic krājumu atjaunošana. 2020. gadā, kā norāda „Bank of America”, naftas produktu krājumu veidošana varētu palīdzēt stabilizēt ekonomiku.

Tikmēr, ja ASV un Ķīna var piekrist daļējam tirdzniecības darījumam, kas “vēl vairāk palīdzētu palielināt rūpniecības aktivitāti un uzticēšanos līmeni pasaules ekonomikai”, norādīts  „Bank of America” ziņojumā. Tāpat jebkuras uzlabošanās pazīmes tirdzniecības frontē varētu palielināt augšupejošu spiedienu arī uz cikliskām enerģijas un metālu cenām, bet dažu tarifu atcelšana varētu gan pazemināt dolāra kursu, gan paaugstināt preču cenas.

Tomēr vispusīgs izrāviens tirdzniecības kara jautājumos būs ārkārtīgi grūts, jo abas puses joprojām galvenajos jautājumos ir visai tālu viena no otras. Daļējs darījums varētu apturētu atsevišķus tarifus apmaiņā pret to, ka Ķīna iepirks lielus lauksaimniecības preču apjomus no ASV.

Taču arī šāda darījuma ideja ir nonākusi grūtībās. Prezidenta Donalda Trampa administrācija ir palielinājusi kvotu, ko Ķīnai ir jāizmanto, iepērkot ASV lauksaimniecības preces 50 miljardu dolāru vērtībā. Ķīna, savukārt, uzsver, ka šāds skaitlis, „ir iespējams”. Tātad, ir vērts atzīmēt, ka pat ļoti šaurs un pieticīgs nolīgums starp divām valstīm ir kļuvis par izaicinājumu, nemaz nerunājot nemaz par lielākām strukturālām atšķirībām starp abām valstīm.

Tāpat jāņem vērā, ka abu valstu raidītie signāli ir mīkstinājušies, un abas puses paziņojušas, ka sarunas par jaunu tirdzniecības darījumu notiks līdz pašām beigām. Tas nozīmē, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš nebūt nav pabeigts.

Šaubas joprojām pastāv – ASV medijs CNBC ziņoja, ka “Pekinas noskaņojums par tirdzniecības darījumu ir pesimistisks, un tas ir saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa nevēlēšanos atcelt tarifus.”

„Tā vietā Pekina var nolemt sēdēt un gaidīt, ņemot vērā, ka Trampa politiskais stāvoklis var  pasliktināties impīčmenta izmeklēšanas dēļ,” sacīja Bostonas „John Hancock Advisors” tirgus stratēģis Metjū Miskins aģentūrai „Bloomberg”.