Somijas garantēto ienākumu eksperiments: iemesli, kādēļ tas izgāzās

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Divus gadus pēc tam, kad Somijā sākās eksperiments, kura laikā vairāk nekā 2000 bezdarbnieku saņēma garantētos ienākumus, tas tomēr nav devis gaidītos rezultātus. Lielākā daļa eksperimentā iesaistīto bezdarbnieku joprojām nav atraduši sev jaunu darbu, vēsta “Business Insider”.

Pētnieki norāda, ka eksperimenta dalībnieki bija laimīgāki un veselāki nekā pārējie vidusmēra bezdarbnieki, tomēr kopumā eksperiments ir uzskatāms par neveiksmīgu.

“Viens no secinājumiem ir, ka garantēto ienākumu ideja īsti nedarbojas. Tāpat jāpiebilst, ka pētījuma rezultāti nav izmantojami,” norāda bezpeļņas organizācijas “Jain Family Institute” vadītājs Maikls Stainss.

Viņš, kā arī citi pētnieki ir uzsvēruši, ka eksperimentā  novērotas dažādas būtiskas nepilnības, kas arī ietekmēja pētījuma galarezultātu.

Savā publikācijā “The Brookings Institution” vecākais pētniecības asistents Džimijs Odonels atklāja, kādas bija galvenās problēmas. Viena no tām bija fakts, ka Somijā mainījās sociālā attieksme – tika uzskatīts, ka vairāki politiķi ar garantēto ienākumu palīdzību patiesībā ļāva vaļu vājai darba ētikai. Tas savukārt radījis jau nākamo problēmu.

“Premjerministra birojs piedāvāja limitētu budžetu šim pētījumam – 20 miljonus eiro. Tā kā politiskajā jomā tika gaidīts, ka eksperiments sāksies nekavējoties, pētniekiem nācās sasteigt pētījuma dizaina izstrādi,” sacīja Odonels.

Pētnieku sākotnējā ideja paredzēja, ka tajā piedalīsies aptuveni 10 tūkstoši dalībnieku, kuri ik mēnesi saņems aptuveni 1000 eiro lielus garantētos ienākumus. Tomēr ar 20 miljonus eiro lielo budžetu tas nebija iespējams, līdz ar to bija nepieciešams samazināt gan dalībnieku skaitu, gan arī izmaksājamo naudas summu. Saspringtā grafika dēļ tika noteikti dažādi citi ierobežojumi, kas arī ietekmēja pētījuma rezultātus.

Garantētie ienākumi – neliela eksperimenta daļa

Stainss atklāja vēl vienu būtisku problēmu – fundamentālā dizaina dēļ garantētie ienākumi bija tikai neliela daļa no kompleksāka pētījuma, kurā dalībnieki saņēma arī citus sociālos labumus, ne tikai naudu.

2017. gadā Somija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kurā notika valdības atbalstīts pētījums, kad dalībniekiem tika izsniegta noteikta naudas summa.

Stainss norāda, ka 2000 cilvēku grupa ir pietiekami liela, lai pēc eksperimentā iegūtajiem datiem varētu spriest par garantēto ienākumu ietekmi uz cilvēku dzīvi. Tomēr daudzi ir kritizējuši Somijas eksperimentu, jo tas noticis pārāk šaurā cilvēku lokā. Līdz ar to iegūtos datus ir ļoti sarežģīti vispārināt.

Vēl viens faktors – pētījumā piedalījās cilvēki, kuri jau saņēma Somijā paredzētos standarta pabalstus, ko saņem bezdarbnieki, piemēram, atvieglojumus īres maksai, sociālo palīdzību, veselības aprūpes pabalstu.

Līdz ar to novērtēt, kā 560 eiro lielie garantētie ienākumi ietekmētu cilvēku dzīvi, ir ļoti grūti, ņemot vērā, ka pabalsti ir pietiekami lieli, lai tie palīdzētu bezdarbniekiem neieslīgt nabadzībā.

Kopumā pētījuma dalībnieki 2017. gadā saņēma 5800 eiro bezdarbnieku pabalstos, kā arī 940 eiro sociālā atbalsta jomā.

Atsevišķai dalībnieku grupai, kas nesaņēma pabalstus, ienākumi palielinājušies vien nedaudz. Pētījuma dalībniece Sini Martinena, kura nesaņēma pabalstus, pauda, ka ar garantētajiem ienākumiem viņas mēneša ienākumi pieauga vien par 50 eiro – pabalsti paši par sevi pārsniedz 500 eiro.

“Pētnieki bija ieinteresēti noskaidrot, vai, palielinot naudas summu, ko garantēti saņem bezdarbnieki, palielinās nodarbinātību un motivēs cilvēkus atrast jaunu darbu. Tomēr, kā vēlāk noskaidrojās, daudzi pētījuma dalībnieki joprojām ir bez darba,” sacīja Stainss.

Eksperimenta beigās noskaidrots, ka atsevišķi garantēto ienākumu saņēmēji bija atsākuši darba gaitas, tomēr daļa no viņiem saglabāja bezdarbnieka statusu, līdz ar to par garantēto ienākumu un bezdarba saikni bija grūti spriest.

Daudzi cilvēki Somijas sabiedrībā pauduši viedokli, ka cilvēkiem būtu jādod iespēja izvēlēties – vai saņemt garantētos ienākumus, vai standarta pabalstu paketi, kas pienākas bezdarbniekiem, jo abos gadījumos summas ir līdzīgas.

Kalifornijas štata pilsētas Stoktonas mērs Maikls Tabss, kurš vada garantēto ienākumu eksperimentu savā pilsētā, norāda, ka viņš “pretotos idejai, kas paredzētu atteikties no garantiju un drošības sniegšanas cilvēkiem, kas palikuši bez darba”.

Stoktona vadītajā programmā 125 cilvēku liela grupa saņem 500 dolāru lielus garantētos ienākumus ik mēnesi.

Vēl viena, svarīgākā problēma Somijas gadījumā bija ļoti zemais dalībnieku atsaucības līmenis – kopumā novērtējumu par izmaiņām savā dzīvē sniedza vien 25% pētījuma dalībnieku. Pēc ASV noteiktajiem pētniecības standartiem šāds rādītājs ir pārāk zems, lai būtu iespējams gūt vērā ņemamus un derīgus secinājumus.

Nacionālā līmeņa garantēto ienākumu politika būtu citādāka

ASV prezidenta amata kandidāts no Demokrātu partijas Endrjū Jangs uzskata, ka debates par garantēto ienākumu politiku ir sākušās par vēlu. Viņš savā priekšvēlēšanu kampaņā ir solījis, ka visi ASV pilsoņi, kas ir vecāki par 18 gadiem un bez darba, saņems 1000 dolāru mēnesī lielus garantētos ienākumus.

Salīdzinot ar Somijas eksperimenta mērogu, divi tūkstoši cilvēku ir ārkārtīgi neliela sabiedrības daļa. Tāpat šāda veida eksperimenti savulaik ir veikti ASV, kur no 1968. līdz 1982. gadam tika pārbaudīts, kā darbotos negatīvas nodokļu likmes. Šā eksperimenta laikā cilvēki ar zemākiem ienākumiem nemaksāja nodokļus, bet otrādi – valdība pati maksāja 9000 cilvēkiem summu, kas līdzvērtīga nodokļos maksājamajai.

Tomēr – arī pēc šā eksperimenta bija pārāk sarežģīti gūt  noderīgus secinājumus. Stainss cer, ka Somijas pieredze šāda eksperimenta veikšanā tomēr dos kādu labumu. “Faktiski – šis pētījums ir ļoti ierobežotas cilvēku grupas reakcija uz konkrētas naudas summas saņemšanu.”

Uz augšu