Banku analītiķi: Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,8-2,9% apmērā

Inflācija. Ilustratīvs foto

FOTO: Edijs Pālens / LETA

 Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,8-2,9% apmērā, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām novembrī.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare aģentūrai LETA norādīja, ka novembrī Latvijā gada inflācija bija 2,1% apmērā, kas ir zemākais gada inflācijas rādītājs pēdējā pusotra gada laikā.

Viņa norādīja, ka novembrī turpināja samazināties preču cenu pieaugums (līdz 1,8%), kamēr pakalpojumu cenu kāpums noturējās tuvu pie 3%. Preču cenu bremzēšanos lielā mērā noteica naftas cenu samazinājums, kas atspoguļojas degvielas cenās degvielas uzpildes stacijās.

Komare atzīmēja, ka pārtikas produktu cenas vēl joprojām spēlē nozīmīgu lomu kopējā inflācijā. Šogad novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, atsevišķas pārtikas produktu cenas turpināja strauji kāpt, bet tajā pašā laikā jau pilnā mērā varēja sajust jaunās ražas sniegto cenu samazinošo efektu.

"Pārtikas produktu cenu kāpuma topā cūkgaļas cenas ieņem vienu no līderpozīcijām, jau kopš jūnija gada pieauguma tempam esot lielākam par 10%. Vēl straujāk par cūkgaļas cenām, akcīzes nodokļa ietekmētas, aug alus cenas. Savukārt cenu pieaugumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem var nosaukt par niecīgu - jau otro mēnesi pēc kārtas gada cenu pieaugums noturas zem 1%. Savukārt cenu gada pieaugums miltiem un graudaugiem novembrī ir bijis mazāks par 4%, kaut gan vēl vasarā un agrā rudenī tas ir bijis divciparu skaitļos mērāms. Lēnāks kāpums gada laikā ir bijis arī maizei, kuras cena mēneša laikā pat ir samazinājusies," klāstīja "Swedbank" ekonomiste.

Tāpat viņa norādīja, ka ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugums ir nedaudz piebremzējies.

Pēc "Swedbank" prognozēm, gada vidējā inflācija 2019.gadā Latvijā noturēsies ap 2,9%, bet nākamgad samazināsies līdz 2,4%.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka inflācija Latvijā turpina mazināties - šogad novembrī patēriņu cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu augušas vien par 2,1%, kamēr šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3%.

Viņš skaidroja, ka inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

"Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016.gada," teica Āboliņš.

Viņš minēja, ka patēriņu cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009.gada.

Āboliņš atzina, ka lielāka neskaidrība šobrīd ir par pārtikas cenām. "Lai arī to izmaiņas bieži ir saistītas ar energoresursu cenu svārstībām, šogad to dinamika ir pretēja un novembrī pārtikas cenas pasaulē kopumā sasniegušas augstāko līmeni pēdējo vairāk nekā divu gadu laikā. Tas lielā mērā ir saistīts ar Āfrikas cūku mēra izplatību Āzijā un strauji augošajām gaļas cenām pasaulē, ka šobrīd ir sasniegušas augstāko līmeni kopš 2014.gada. Arī Latvijā gaļas cenas pēdējā gada laikā augušas par 6,5% un šobrīd tas ir visstraujākais cenu kāpums starp visām pārtikas produktu grupām Latvijā. Taču kopējā pārtikas cenu inflācija pēdējos mēnešos Latvijā ir samazinājusies un novembrī bija vien 2,5%, kas lielā mērā ir saistīts ar laika apstākļu normalizēšanos un labāku lauksaimniecības ražu šogad, kā rezultātā, piemēram, dārzeņu cenas novembrī augušas tikai par 1,2%," viņš klāstīja.

Tāpat bankas "Citadele" ekonomists atzīmēja, ka iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvija saglabājas nemainīgi stabila. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenas novembrī augušas par 2,9% un šis cenu kāpums pamatā ir saistīts ar situāciju darba tirgū. Šā gada trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 6%, kas ir vairs tikai nedaudz virs pirmskrīzes zemākā punkta. Vienlaikus vidējā darba samaksa šogad aug par aptuveni 8% un tas kopā ar salīdzinoši mērenu inflāciju nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.

"Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, nedaudz palielināsies un tas būs saistīts nodokļu, kā arī administratīvi regulējamo cenu izmaiņām. Nākamā gada sākumā Latvijā gaidāms akcīzes likmju pieaugums degvielai, kā arī pieaugs sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenas, taču vienlaikus samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu un elektrības sadales tarifi," sacīja Āboliņš.

Viņš arī norādīja, ka līdz ar 2020.gada budžeta pieņemšanu ir apstiprinātas plānotais akcīzes likmes pieaugums stiprajam alkoholam par vairāk nekā 30% no 2020.gada 1.marta. Ar šo pieaugumu Latvijā būs visaugstākā akcīzes likme stiprajam alkohola visā Baltijā un tam būs jūtama ietekme arī uz kopējo inflācijas līmeni Latvijā.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka ir samērā daudz bažu par Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē, taču straujš cenu pieaugums nav starp tām. Sagaidāms, ka nākamgada Latvijā gada vidējā inflācija būs ap 2%.

"Cenu temperatūru dzesēs gan nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekme uz eksporta nozarēm un ar to starpniecību - uz darba tirgu, gan patērētājiem labvēlīgas izejvielu cenu globālās tendences," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka cenas samazināsies arī pateicoties pārmaiņām vietējos un reģionālajos enerģijas tirgos.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka nākamgad Latvijā, ļoti iespējams, būs vājākā izaugsme 10 gadu laikā. "Ienākošās ziņas kopš septembra, kad prognozēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2020.gadā par 1,9%, drīzāk liks prognozi pazemināt, nevis paaugstināt," viņš teica.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā samazinājās par 0,3%, bet gada inflācija - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2018.gada novembri - bija 2,1% apmērā. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieauga par 2,8%.

Uz augšu