Ekonomikas ministrija šogad Latvijā prognozē IKP pieaugumu 2,5% apmērā

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā turpinās stabila izaugsme, kuras tempi pārsniedz vidējos Eiropas Savienības (ES) rādītājus. Laika posmā no 2011.gada līdz 2018.gadam Latvijas IKP pieaudzis vidēji par 3,5% ik gadu, tostarp 2017.gadā un 2018.gadā izaugsmes temps paātrinājās, IKP pieaugot attiecīgi par 3,8% un 4,6%.

"Izaugsmes paātrināšanos sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu apgūšana, nodarbinātības un darba samaksas pieaugums. Savukārt 2019.gadā ekonomikas kāpums ir kļuvis mērenāks. Gada trijos ceturkšņos IKP pieauga par 2,5%, ko noteica gan iekšējie faktori, gan arī ārējie faktori, piemēram, globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Lielbritānijas [plānotā] izstāšanās no ES, kā arī lēnāka izaugsme ES valstīs," skaidroja ministrijā.

EM prognozē, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēja Latvijas izaugsmi arī 2019.gada beigās un ietekmēs 2020.gadā, kas atstās negatīvu iespaidu uz Latvijas eksporta iespējām. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs.

Pēc EM sniegtās informācijas, nozīmīgs ieguldījums ekonomikas izaugsmē pēdējos gados bijis investīciju kāpumam, kuras 2017.gadā pieauga par 11,3%, bet 2018.gadā - par 15,8%. Turpretī 2019.gadā investīciju pieauguma temps samazinājās, pērn deviņos mēnešos uzrādot pieaugumu par 4,8%.

Ministrijas vērtējumā, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir sasniegusi līdz šim augstāko līmeni un pašlaik atrodas tuvu potenciālam, līdz ar to turpmāki uzlabojumi iespējami tikai mazinot strukturālās neatbilstības, kas saistītas ar darba tirgus reģionālajām atšķirībām, prasmju pieprasījumu un piedāvājuma neatbilstībām. 

Tāpat, stabilizējoties situācijai ekonomikā, kopš 2010.gada beigām ir atsācies atalgojuma pieaugums. Darba algu pieaugums pēdējo četru gadu laikā saglabājies virs 5% gadā. 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3%, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. 

"Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī turpmāk. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības," atzīmē ministrijā.

EM arī uzsver, ka ekonomikas tālākā attīstība ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. 

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda, lai veicinātu izaugsmi, EM turpina ekonomikas konkurētspējas stiprināšanu, sniedzot uzņēmējiem atbalstu produktivitātes kāpināšanai un starptautiskās konkurētspējas palielināšanai. 

"Sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka būtiski aug darbaspēka izmaksas, kas ir neizbēgami atvērta darba tirgus apstākļos. EM stratēģija paredz, ka Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām," uzsvēra Nemiro.