Prognoze kā brīdinājums: tuvāko gadu laikā naftas cenas var "uzlidot līdz debesīm" (35)

Augsto naftas cenu dēļ var sākties ķēdes reakcija, kuras redzamākais posms būs pasaules ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās.

“Pasaules ekonomika nevar būt pietiekami noturīga situācijā, ja naftas cenas pārsniegs 100 dolāru atzīmi par barelu. Naftas cenas ekonomikas izaugsmi ietekmēs ļoti ilgi,” brīdina Somijas Ģeoloģijas dienesta pārstāvis Saimons Mišo.

“No citas puses, naftas ražotāji nevar gūt peļņu un būt finansiāli stabili gadījumā, ja naftas cena ir zemāka par 45 dolāriem par barelu,” saka Mišo.

Tas attiecas arī uz slānekļa naftu. Volstrītas investīciju bankas ļoti kritiski uztver slānekļa naftas kompānijas, jo šī nozare nekad nav spējusi ģenerēt pozitīvu naudas plūsmu. Bankas un citi investori novēršas no slānekļa naftas ražotājiem, jo tie būtībā nozīmē lielus zaudējumus.

Skaidrs, ka lielā mērā globālajai naftas ieguves industrijai ir nepieciešamas augstas naftas cenas, jo tikai tā tiktu nodrošināta stabila naftas ražotāju izaugsme. Slānekļa naftas ieguves apjomu pieaugums pēdējās desmitgades laikā galvenokārt noticis, pateicoties lētajiem kredītiem un ražošanas kapitalizācijai Ziemeļdakotas un Teksasas štatā ASV.

Slānekļa naftas ieguve un apstrāde ASV vēl tikai varētu sasniegt augstākos rādītājus. Lai arī vienota viedokļa par šo tēzi nav, tirgus dalībnieki tic šādai iespējamībai.

Piemēram, Džons Hess, kas ir vienas no lielākajām slānekļa naftas ieguvējkompānijām “Hess Corp” vadītājs, uzskata, ka slānekļa naftas ieguves apjomu maksimums tiks sasniegts jau tuvāko gadu laikā.

Kā norāda analītiķi, stress finanšu jomā var krietni paātrināt slānekļa naftas ieguves apjomu maksimuma sasniegšanu. Piemēram, kad ASV pārstās augt naftas ieguves apjomi, pasaules ekonomikai draudēs briesmas. Viens no šādiem piemēriem ir finanšu krīze 2008. - 2009. gadā, pirms kuras Saūda Arābija apturēja naftas ieguvi un noteica rekordaugstu cenu – 147,5 dolārus par barelu. Šāda apstākļu sakritība arī ietekmēja ekonomiskās krīzes sākšanos.

Tiek norādīts, ka aptuveni 70% no pasaules naftas rezervēm atrodas laukos, kas atklāti pirms pagājušā gadsimta 70. gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā naftas izpēte ir ievērojami palēninājusies. Parastās naftas ražošana sasniedza maksimumu 2005. gadā un kopš tā laika ir palikusi stabila. Kopš tā laika Amerikas slānekļa naftas laukos un Kanādas naftas smiltīs ir sākta jauna ražošana.

Daudzi naftas nozares analītiķi uzskata, ka naftas cena saglabāsies zema ilgāku laiku vai pat pastāvīgi zemāka nekā šodien. Viņu viedoklis ir pamatots ar pārliecību, ka pieprasījums pēc naftas ir sasniedzis maksimumu, un centieni atbrīvoties no fosilā kurināmā ietekmes mazinās cenu spiedienu.

Bet, pēc Saimona Mišo domām, šī pāreja var nebūt pietiekami ātra. Ja naftas piegādes apjoma pieauguma palēnināšanās būs straujāka nekā pieprasījuma pieaugums, naftas cenu kāpums būs straujāks, un tas ietekmēs pasaules ekonomiku.

“Naudas piedāvājums un parāds aug straujāk nekā reālā ekonomika. Parādu apmierināšana un ekonomikas izaugsmes apstāšanās ir reāli riski,” pauž Mišo.