Pēc skaļām debatēm skatīšanai NDK nodod iedzīvotāju iniciatīvu, kas skar VDD ēkas celtniecību

Velotreka "Marss" teritorija FOTO: Evija Trifanova / LETA

Saeima ceturtdien atbalstīja rosinājumu parlamenta Nacionālās drošības komisijai (NDK) nodot iedzīvotāju iniciatīvu par publiskās zaļās zonas izveidi bijušajā velotreka "Marss" teritorijā, kas noskatīta Valsts drošības dienesta (VDD) jaunās ēkas celšanai.

Par ieceres nodošanu NDK nobalsoja 71 deputāts, bet pret bija 18 deputāti - visi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti, Artuss Kaimiņš, Aldis Blumbergs un "Attīstībai/Par" Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.

Debates par priekšlikumu izvērsās asas un nonāca pat līdz savstarpējiem apvainojumiem un klaigāšanai. Iesākumā JKP politiķi Linda Ozola un Jānis Butāns uzsvēra, ka nav notikusi sabiedriskā apspriešana par projektu un tagad to vajadzētu sarīkot.

Ozola akcentēja, ka par šo iedzīvotāju iniciatīvu ir parakstījušies vairāk nekā 15 000 cilvēku. Deputāte norādīja, ka apbūve paredz simtgadīgu, "ļoti īpaši domātu", stādītu koku izciršanu. Parlamentāriete uzsvēra, ka Satversme nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Ozola pauda, ka neatbalstīs šo Saeimas lēmuma projektu, cita starpā norādot, ka NDK komisijas sēdes parasti ir slēgtas. Ozola mudināja šo jautājumu neskatīt NDK, savukārt komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) solīja, ka viņa vadītā komisija būs gatava pieņemt un izvērtēt iedzīvotāju iniciatīvu, tostarp darot to publiski. Pēc viņa vārdiem, reti kurš neparakstītos par aicinājumu saglabāt kokus, taču politiķiem jāpieņem atbildīgs lēmums.

Kučinskis izteicās, ka ir saprotama iedzīvotāju parakstīšanās par to, lai tiek apturēta parka apbūve, ja parakstītāji iepriekš nezina, ka tur ir paredzēta VDD ēka. NDK šo jautājumu sāks izskatīt nākamnedēļ, norādīja politiķis.

Asumi Saeimas sēdē izvērsās pēc JKP deputātes Jutas Strīķes uzrunas, kurā viņa kopumā VDD jaunās ēkas projektu nodēvēja par bezjēdzīgu, bet VDD - par nespējīgu. Tik pat paceltā balsī viņai atbildēja "KPV LV" politiķis Atis Zakatistovs, metoties aizstāvēt savu partijas biedru, VDD pārraugošo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, atkārtoti paužot nostāju, ka jauna VDD ēka ir nacionālās drošības jautājums.

Metot aizdomas uz tēriņu bezjēdzību, Strīķe norādīja, ka sabiedrībā par dažādām lietām tiek vākti ziedojumi, jo valstij nepietiek naudas, taču patiesībā tā tiekot tērēta neadekvāti. "Tiešām jūs tā domājat? Pilnīgas muļķības! Mēs šobrīd to vienkārši nometam zemē - tikai nieka plus/mīnus 50 miljonus eiro [Normundu] Mežvieta vadītam neefektīvākajam Baltijas drošības dienestam graujošā prestiža celšanai," pauda politiķe. LETA vēstīja, ka iepriekš JKP neatbalstīja Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu VDD vadītāja amatā, kas uz laiku izraisīja nosacītu krīzi koalīcijā.

Zakatistovs uz to atbildēja, paziņojot, ka viņam esot kauns, ka sadarbības partneri - JKP - sadevusies rokā ar "Saskaņu" jautājumā, kas "ir tiešs uzbrukums Latvijas drošībai". Politiķis pauda, ka šajā jautājumā "mūsu izcilais iekšlietu ministrs saprot, ko nozīmē Latvijas reputācija pasaulē", un Zakatistovs pieļāva, ka "uzbrukumi" iekšlietu ministram nākot no par Krievijas propagandas mediju dēvētā "Sputnika".

Arī deputāts Viktors Valainis (ZZS) asi kritizēja Strīķes teikto saistībā ar ziedojumiem. Deputāta ieskatā, Strīķe uzstājusies ar "visnožēlojamāko uzrunu, kādā pēdējā laikā vispār ir dzirdēta", jo JKP balsojusi pret paliatīvo aprūpi vecumdienās, bet vēlāk partijas pārstāvji "publiski noziedoja piecus eiro" šim mērķim. Savukārt budžetā JKP visvairāk cīnījusies par naudu jaunai cietuma ēkai, kas būtībā esot līdzīgs projekts VDD ēkai.

Savukārt deputāts, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (JKP) pauda, ka tiek mēģināts pretnostatīt valsts drošības intereses no vienas puses un vietējās apkaimes iedzīvotāju vēlme pēc parka. Viņš akcentēja, ka par VDD ēkas celtniecību vajadzēja rīkot demokrātisku, normālu procesu atbilstoši ierastajai kārtībai, tādā gadījumā nebūtu vajadzības šodienas debatēs Saeimā "gāzt sūdus" viens otram virsū. Viņš arī kritiski izteicās par to, ka iekšlietu ministrs esot paudis, ka vācot "sarkano mapīti" ar informāciju par tiem, kas iebilstot VDD ēkas celtniecībai. Jurašs pauda, ka demokrātiskā valstī par šādiem izteikumiem ministrs tiktu padzīts ar "sūdainu koku".

Parakstu vākšana par iedzīvotāju iniciatīvu tika sākta un norisinājās, pirms tika atslepenota un kļuva publiski pieejama informācija par VDD ēkas celšanu šajā vietā.

Kā ziņots, Teikas apkaimes biedrībai, Rīgas apkaimju aliansei, biedrībai "Pilsēta cilvēkiem" un inovāciju kustībai "Vefresh" izdevās savākt vairāk nekā 15 500 iedzīvotāju parakstu, lai minētajā teritorijā tiktu izveidots parks. Parakstu vākšana tika sākta, "lai nepieļautu vairāku desmitu ilggadīgu koku izciršanu un atjaunotu publisku zaļo zonu bijušajā velotreka "Marss" teritorijā". 

Vēstules autori aicina ievērot tūkstošiem iedzīvotāju vēlmi saglabāt kokus un izveidot parku Brīvības gatvē 207 vismaz līdz brīdim, kamēr tiks sarīkota sabiedriskā apspriešana, lai pēc būtības izvērtētu gan sabiedrības, gan valsts drošības intereses.

Rīgā, bijušā velotreka "Marss" vietā, plānots būvēt jaunu ēku VDD, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

VDD aģentūru LETA informēja, ka lēmums par jaunas VDD ēkas celšanu šajā vietā pieņemts 2017.gadā, bet šogad tikšot sākta būvniecība. VDD līdz šim neesot informējis sabiedrību par ieceri, jo neesot bijis tiesīgs publiskot informāciju, lai nepārkāptu likuma "Par valsts noslēpumu" normas. Tomēr tagad, ņemot vērā sabiedrības interesi, pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Jauna ēka VDD esot nepieciešama, jo pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās un dienesta rīcībā esošās telpas esot nolietojušās. "Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus", VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūšot neatbilstošas VDD kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespējot "pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību". Šī iemesla dēļ dienestam esot nepieciešamas "jaunas, piemērotas telpas, kas ļautu reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem".

Uz augšu
Back