Igaunijas Drošības policija: Kremļa šķeļošajai politikai Baltijā aptrūkušās idejas un resursi (26)

Kā norāda dokumenta autori, tā dēvētā tautiešu brīvprātīgas atgriešanās programma, ko 2007.gadā aizsāka Krievija, nav bijusi pietiekami pārliecinoša izraudzītajai mērķgrupai, tādēļ apsūdzības krievvalodīgo masveida diskriminācijā izrādījušās smieklīgas.

"Aizvadītā gada laikā Kremļa šķeltnieciskā politika cieta gan no svaigu ideju trūkuma, gan resursu nepietiekamības, un to tiek mēģināts kompensēt ar ierasto vēstījumu - agresīvu vēstures traktējumu," teikts ziņojumā.

Tajā atzīts, ka vēsturi Kremlis cenšas izmantot gan savu iekšpolitisko, gan ārpolitisko mērķu sasniegšanai.

No vienas puses, vērojami centieni apvienot krievus visā pasaulē ap Otrā pasaules kara uzvaras gadadienu, vēstot par Krieviju un krieviem kā pasaules glābējiem no nacisma un pieminot kara laika upurus un ciešanas, lai attaisnotu mūsdienu Krievijas slikto ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Kritušo atceri un kara beigu svinības tiek mēģināts izvērst grandiozā, revanšistiskā spēka demonstrācijā.

No otras puses, aizvien vairāk tiek akcentēta impēriska vēstures interpretācija, kas labi noder, piemēram, lai attaisnotu agresiju Ukrainā.

"Diemžēl oficiālā Krievijas vēstures interpretācija ir pilna ar pretrunām un mulsinošu faktu ignorēšanu. Labs piemērs tam ir Hitlera un Staļina vienošanās, kas pazīstama kā Molotova-Ribentropa pakts, kas pavēra ceļu Otrajam pasaules karam un gandrīz uz diviem gadiem padarīja abus diktatorus un viņu necilvēcīgos režīmus par sabiedrotajiem," norādīts ziņojumā.

"Šo faktu ir ļoti grūti noliegt. Tādēļ Krievija ir izvēlējusies agresīvu, ofensīvu aizsardzības taktiku. Kara izraisīšanā tiek vainotas visas pārējās valstis un tautas, ieskaitot agresijas upurus. Ja ar to nepietiek, tiek sperts nākamais solis - apsūdzības vēstures viltošanā un rusofobijā. Tās koncepcijas un atmiņas politika, kas atšķiras no Kremļa dogmatiskās vēstures interpretācijas, īpaši attiecībā uz Otro pasaules karu, tiek sauktas par vēstures viltojumiem un un nacisma manifestāciju," norāda Igaunijas Drošības policija.

Tā atzīmē, ka Krievijas vēstniecība un prokremliskie spēki Igaunijā aizvadītā gada laikā lielāko uzmanību veltījuši atmiņām par Sarkanās armijas operācijām Igaunijā 1944.gadā un gatavojušies plašai 9.maija atzīmēšanai, kurā Krievijas varas iestādes centušās iesaistīt jauniešus gan pašu valstī, gan citur pasaulē.

Liela vērība pievērsta cilvēkiem, kuri savulaik mācījušies Krievijas augstskolās, bet tagad dzīvo Igaunijā. 

"Ārēji norisinās šo augstskolu beidzēju organizāciju socializācija, taču patiesībā tiek izrādīta interese par to, ar ko šie cilvēki pašlaik satiekas, ar ko nodarbojas, kā viņus varētu izmantot savās politiskajās un komerciālajās interesēs vai drošības jomā," secina ziņojuma autori.

KaPo uzskata par bīstamiem Kremļa centienus attīstīt sadarbību jutīgās nozarēs, meklēt tiešus kontaktus ar vietējām pašvaldībām, slēgt līgumus izglītības jomā, liekot šķēršļus Igaunijas iedzīvotāju izglītības integrācijai un tādējādi veicinot šķelšanos.