Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz otrdienai, 14.aprīlim, izmaksājis dīkstāves pabalstus 3,5 miljonu eiro apmērā, tostarp veiktās izmaksas liecina par mazām algām pirms krīzes, aģentūru LETA informēja VID.
Līdz 14.aprīlim VID ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 3 492 337 eiro apmērā. No tiem 3 366 459 eiro izmaksāti 2350 uzņēmumu 13 093 darbiniekiem, bet 125 878 eiro -izmaksāti 543 pašnodarbinātām personām.
Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir 258 eiro.
Maksimālo pabalsta apmēru - 700 eiro - saņēmuši 552 darba ņēmēji, vienlaikus 10 938 cilvēkiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 233 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.
Savukārt pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš 3.aprīļa. Attiecīgi pirmo 10 dienu laikā kopš šī atbalsta veida sākuma vidējais izmaksātā pabalsta apmērs ir 230 eiro. Maksimālo pabalstu - 700 eiro - saņēmuši 26 pašnodarbinātie, bet 375 pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro.
Atbalsts atteikts 1633 uzņēmumiem un 340 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Kopš 25.marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz pirmdienai, 13.aprīlim, visvairāk iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kā arī no auto un motociklu remonta nozares uzņēmumiem - pa 19%. Savukārt 11% pieteikumu saņemts no uzņēmumiem, kas pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozari.
Tajā pašā laikā, pēc pabalstam pieteikto darbinieku skaita, 38% no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 13% - vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, bet 9% - mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.
Starp pašnodarbinātajiem visvairāk iesniegumu - 29% - saņemts no iedzīvotājiem, kuru darbības NACE kods ir "citi pakalpojumi", kamēr 16% pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozari, bet 10% - izglītības nozari.
Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz 14.aprīlim saņēmuši 1675 uzņēmumi par kopējo summu 25 961 528 eiro. No šiem uzņēmumiem 26% pārstāv vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 18% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, bet 11% - apstrādes rūpniecību.
Dīkstāves pabalsts darbiniekiem tiek aprēķināts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos.
Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro Ministru kabineta noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.
Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi - aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks; nepietiekams apgrozījuma samazinājums; nav iesniegtas visas deklarācijas.
Darbinieki, kas cerējuši saņemt dīkstāves pabalstu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautājumiem pie VID, norādīja dienestā. Tādējādi diemžēl konstatētas arī situācijas, kad darbinieks pabalstu nevar saņemt darba devēja pretlikumīgas rīcības dēļ. Tāpat kā pirmajās atbalsta sniegšanas nedēļās, arī vēlāk redzami gadījumi, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji maksāta aploksnē, vai darba devējs darbinieku fiktīvi reģistrējis kā valdes locekli, par to pat neinformējot.
VID darbinieki arī uzklausījuši situācijas, kad darba devējs pieprasa darba ņēmējam "padalīties" ar saņemto dīkstāves pabalstu vai dīkstāves pabalsts pieprasīts par darbinieku, bet norādīts amatpersonas konts.