Reirs: EK piedāvājums par 750 miljardu pārdali ir izskatīšanas vērts

Finanšu ministrs Jānis Reirs

FOTO: Valsts kanceleja

Eiropas Komisijas 750 miljardu eiro vērtais plāns, kas paredzēts Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, ir izskatīšanas vērts, uzskata Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

JV biedri tiešsaistes diskusijā vērtēja Eiropas Savienības kopīgos plānus ekonomikas atjaunošanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes. Runājot par EK plānu, Reirs sacīja, ka pagaidām ir zināms tikai tas, ka būs pieejami 750 miljardi eiro un Eiropas Komisijas priekšlikums ir 500 miljardus novirzīt grantiem, bet 250 miljardus - citiem finanšu instrumentiem. "Tas arī ir viss, kas mums zināms," sacīja Reirs.

Viņš norādīja, ka šī aizņēmuma atdošanai patlaban pastāv divi varianti - vai nu iekasēt to no nākotnes nodokļiem, vai arī palielināt dalībvalstu iemaksas. 

"Tomēr jāsaprot, ka arī grantu nauda būs jāatdod vai nu caur mazākiem Kohēzijas fondiem nākotnē, vai kā citādi. Par šiem jautājumiem vēl daudz tiks diskutēts, taču Latvijai šis piedāvājums ir izskatīšanas vērts, jo vērā tiks ņemta ne tikai Covid-19 ietekme, bet kopējā ekonomiskā situācija," pauda ministrs.

Patlaban plānots, ka "parāds" ES būs jāsāk atdot no 2028.gada.

LETA jau rakstīja, ka maija izskaņā Briselē EK prezentēja aktualizēto normatīvo aktu priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžeta plānošanas periodam un priekšlikumu Ekonomikas atveseļošanas instrumentam. 

EK aktualizējusi 2018.gadā publicētos priekšlikumus, lai sniegtu ES atbildes reakciju un mazinātu jaunā koronavīrusa pandēmijas radītās sekas, kā arī veicinātu ekonomikas atveseļošanu.

EK piedāvā nākamajos septiņos gados investēt 1,850 triljonus eiro. 1,1 triljons eiro tiktu finansēts no dalībvalstu iemaksām nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas notiktu līdzīgi kā finansējums tiek piešķirts arī pašlaik, savukārt 750 miljardi eiro tiktu iegūti, EK tos aizņemoties finanšu tirgos. 500 miljardi eiro no šīs summas tiktu piešķirti grantu veidā un 250 miljardi eiro - kā aizdevumi.

EK aizņemšanās ES vārdā, lai finansētu izdevumu programmas, ir jauns risinājums, kas palielina solidaritātes līmeni un stiprina ES integrāciju. Šo aizdevumu ir plānots atmaksāt laika periodā no 2027. līdz 2058.gadam. EK kā vienu no iespējām piedāvā šīs atmaksas veikt ar jauniem ES mēroga nodokļiem.

Ap 80% no šiem 750 miljardiem eiro tiks novirzīti Atjaunošanas un noturības instrumentam, kas faktiski būtu jauna budžeta programma ES daudzgadu budžeta ietvaros. Instruments pēc pieprasījuma atbalstīs dalībvalstu investīciju un reformu plānus, kurus tām būs jāsagatavo un jāiesniedz EK apstiprināšanai, un faktiski tas būs galvenais instruments Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas negatīvo seku mazināšanai. Vairāk nekā puse, proti, 310 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājama palīdzība, bet 250 miljardi eiro tiks piešķirti aizdevumu formā.

Tāpat 55 miljardi tiks mobilizēti, lai palielinātu pašreizējās kohēzijas politikas programmas. Pieci miljardi eiro tiktu piešķirti jau šogad, veicot grozījumus ES daudzgadu budžeta ietvarā 2014.-2020.gadam, bet 50 miljardi laika posmā no 2021. līdz 2022.gadam - no minētā EK aizņēmuma.

Domājot par atbalstu uzņēmējdarbības atveseļošanai un konkurētspējas nodrošināšanai, tiek piedāvāti papildu atbalsta mehānismi caur "InvestEU" - paplašinot tās iesaisti inovatīvos projektos, kā arī tiek domāts par uzņēmumu kapitāla bāzes stiprināšanu caur jaunu "Solvency" instrumentu. 26 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks piešķirti šīm programmām sagaidāmo zaudējumu segšanai atbalsta mehānismiem.

Uz augšu